Amatpersonas informēja, ka sankcijas vērstas pret Krievijas ieslodzījumu vietu sistēmas darbiniekiem, taču plašāka informācija tiks sniegta tuvākajās dienās. Savukārt bloka augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels norādīja, ka opozīcijas politiķa Navaļnija šokējošā nāve pirms vēlēšanām ir vēl viena zīme par pieaugošajām un sistemātiskajām represijām Krievijā.
Paziņojumā arī nosodīta tā dēvēto Krievijas prezidenta vēlēšanu organizēšana uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās un uzsvērts, ka ES nekad tās neatzīs.
Ministri arī vienojās par jaunu finansēšanas mehānismu militārajai palīdzībai Ukrainai.
Maskava turpina iebrukumu Ukrainā, un skaidrs, ka tuvākajā laikā ES varētu atbalstīt jaunu, jau 14. sankciju paketi. Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") sanāksmē aicināja šajā paketē iekļaut Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamo izejvielu eksporta un tranzīta aizliegumu. Tas attiektos arī uz mangāna rūdu un alumīnija oksīdu, kā arī lauksaimniecības produktiem.
Taču jāņem vērā, ka visām ES dalībvalstīm būtu tam jāpiekrīt, un, kā rādījušas iepriekšējās reizes, to nav viegli panākt.
Nav jēgas ielikt sankciju kārtā kaut ko, un pēc tam mēnešiem ilgi nav iespējams šo sankciju kārtu apstiprināt.
Mangāna rūda uz Krieviju gājusi arī caur Igauniju, un Igaunijas pārstāvji apstiprināja, ka attiecībā uz mangāna rūdu viņi atbalsta Latvijas pozīciju un, iespējams, jau ir tikuši soli tālāk.
Igaunija jau daudzkārt ir ierosinājusi ierobežot visu tirdzniecību (pilns tirdzniecības embargo) ar Krieviju, un šāds variants jau ir iekļauts arī igauņu priekšlikumos uz tagad topošo 14. sankciju pakotni.
Pilns tirdzniecības embargo ietvertu arī mangāna rūdas tranzīta uz Krieviju pārtraukšanu.
Taču iekļaušana sankciju kārtā nav ne ātrs, ne vienkāršs process, jo kāda no dalībvalstīm var arī tam nepiekrist.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2023. gada vasarā Ukraina sāka pretuzbrukumu, taču tas nebija veiksmīgs un Kijiva tajā vainoja gan nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašos mīnu laukus.
