"Izraēlas valdība okupētajā Gazas joslā izmanto civiliedzīvotāju badināšanu kā karadarbības metodi, un tas ir kara noziegums," norādīja organizācija. "Izraēlas spēki apzināti bloķē ūdens, pārtikas un degvielas piegādi, vienlaikus apzināti kavējot humānās palīdzības sniegšanu, acīmredzami iznīcinot lauksaimniecības teritorijas un atņemot civiliedzīvotājiem izdzīvošanai nepieciešamos rīkus."
Israel: Starvation Used as Weapon of War in Gaza https://t.co/7tLWO9tWss
— Human Rights Watch (@hrw) December 18, 2023
Izraēlas valdība uz organizācijas teikto reaģējusi asi.
""Human Rights Watch" nenosodīja uzbrukumu Izraēlas pilsoņiem un 7. oktobra slaktiņu, un tai nav morāla pamata runāt par to, kas notiek Gazā, ja tā piever acis uz izraēliešu ciešanām un cilvēktiesībām," aģentūrai AFP norādīja Izraēlas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Liors Haiats.
Visu laiku nāvējošākais karš Gazas joslā sākās pēc tam, kad teroristu grupējums "Hamās" kopā ar citiem to atbalstošajiem kaujinieku grupējumiem 7. oktobrī sarīkoja asiņainu slaktiņu Izraēlas teritorijā. Kopumā nogalināti 1139 cilvēki – lielākoties civiliedzīvotāji – un nolaupīti aptuveni 250, liecina jaunākie Izraēlas dati.
Tikmēr "Hamās" pārvaldītā Veselības ministrija apgalvo, ka Izraēlas militārajās operācijās Gazas joslā kopš oktobra sākuma ir gājuši bojā vairāk nekā 18 800 cilvēku, galvenokārt sievietes un bērni.
Pēc mēnešiem ilgās sīvās bombardēšanas un kaujām lielākā daļa Gazas iedzīvotāju ir pārvietoti. Kara plosītajā teritorijā cilvēkiem būtiski trūkst pārtikas, ūdens, medikamentu un arī degvielas.
Izraēla piektdien apstiprināja tik ļoti nepieciešamās palīdzības "pagaidu" piegādi Gazai caur Kerem Šalomas robežpunktu.
Svētdien caur to Gazā iebrauca pirmais humānās palīdzības konvojs, paziņoja Ēģiptes Sarkanā Pusmēness kustības amatpersona. Kopumā tās esot bijušas 79 kravas automašīnas, norādīja anonīma amatpersona.
Arvien pieaug starptautiskais spiediens pret Izraēlu, to nosodot pieaugošajā civiliedzīvotāju upuru skaitā un slimnīcu izpostīšanā Gazas joslā, vēstīja ziņu aģentūra AFP.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomei pirmdien bija paredzēts balsot par jaunu rezolūciju, kurā aicināts "steidzami un ilgtspējīgi pārtraukt karadarbību" Gazā.
Saskaņā ar ANO datiem, mazāk nekā trešdaļa Gazas slimnīcu daļēji darbojas, un Pasaules Veselības organizācija (PVO) svētdien nosodīja Izraēlas militāro operāciju ietekmi uz divām slimnīcām teritorijas ziemeļos.
PVO ģenerāldirektors Tedross Adanoms Gebrejesuss sacīja, ka organizācija ir satriekta par Kamal Advanas slimnīcas faktisku iznīcināšanu. Izraēlas spēki apgalvoja, ka tā ir viena no "Hamās" teroristu komandvadības un kontroles centriem.
Tāpat Telaviva norādīja, ka pirms slimnīcas ieņemšanas bija vienojusies par drošu ceļu, lai evakuētu lielāko daļu tajā esošo cilvēku.
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) aplēsusi, ka kara dēļ bez mājām palikuši 1,9 miljoni Gazas joslas iedzīvotāji.
"Es nebūtu pārsteigts, ja cilvēki sāks mirt no bada vai bada, slimību, vājas imunitātes kombinācijas," sacīja ANO palestīniešu bēgļu aģentūras (UNWRA) vadītājs Filips Lazarīni.
Francijas ārlietu ministre Katrīna Kolonna svētdien bija ieradusies Izraēlā, aicinot panākt "tūlītēju un ilgstošu" pamieru.
Katara, kas pagājušajā mēnesī palīdzēja panākt pamieru, kura rezultātā 80 Izraēlas ķīlnieki tika apmainīti pret 240 ieslodzītajiem palestīniešiem, paziņoja, ka "turpinās diplomātiskie centieni atjaunot humāno pauzi".
Konflikts Gazas joslā ir izraisījis vardarbības pieaugumu arī Izraēlas okupētajā Rietumkrastā.
Palestīniešu Veselības ministrija paziņoja, ka Izraēlas spēki svētdienas rītā Rietumkrasta bēgļu nometnē nogalināja piecus palestīniešus. Izraēlas armija paziņoja, ka gaisa triecieni bija vērsti pret kaujiniekiem, kuri apdraudēja tās karavīrus.
Arvien pieaug bažas, ka konflikts Gazā varētu aptvert plašāku reģionu. Izraēla svētdien veica gaisa triecienus netālu no Damaskas, ievainojot divus Sīrijas karavīrus, paziņoja Sīrijas Aizsardzības ministrija.
Gar Izraēlas un Libānas robežu notiek regulāras Izraēlas spēku un Irānas atbalstīto "Hizbullāh"kaujinieku apšaudes.
Arī Jemenas hutiešu nemiernieki sākuši uzbrukt kuģiem Sarkanās jūras kuģošanas zonā, tā izdarot spiedienu.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā tika nogalināti ap 1400 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji. "Hamās" kaujinieki arī saņēma gūstā vairāk nekā 240 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki. Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi, kā arī ierobežojot humānās palīdzības piegādes.
Kopš oktobra sākuma Gazas joslā iekšēji pārvietoti vismaz 1,1 miljons cilvēku. Liela daļa devušies uz teritorijas dienvidiem, daudzi meklē patvērumu slimnīcās. Konflikta laikā nogalināti arī vismaz 100 ANO darbinieki, kā arī aptuveni 50 žurnālisti.
Izraēla apgalvo, ka cīņas Gazas joslā turpināsies, līdz teroristu grupējums "Hamās" tiks pilnībā iznīcināts, un vaino "Hamās" par slēpšanos aiz civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras vairoga.
Tikmēr starptautiskā sabiedrība vairākkārt aicinājusi Izraēlu maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem un Gazas joslā ieviest humānās pauzes.
22. novembrī Izraēla un "Hamās" vienojās par uguns pārtraukšanu uz dažām dienām, to laikā veicot ķīlnieku un ieslodzīto apmaiņu. Vienošanās ietvaros tika atbrīvotas sievietes, bērni un jaunieši, kā arī gados vecāki cilvēki. "Hamās" atbrīvoja 110 sagūstītos cilvēkus, tostarp 80 izraēliešus, savukārt Izraēla no ieslodzījuma atbrīvoja 240 palestīniešus.
