Siliņa stāstīja, ka otrdien notikusi tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) valstu līderiem, kurā visi akcentējuši, ka Izraēlas un "Hamās" konflikta laikā ir svarīgi nepazaudēt fokusu no Ukrainas, jo no tā iegūtu Krievija un Irāna. Siliņa teica, ka šo īpaši svarīgi ir atcerēties Baltijas un Skandināvijas reģiona valstīm.
"Svarīgi saglabāt visu solīto atbalstu Ukrainai, neskatoties uz to, ka konflikts notiek Izraēlā un Gazas reģionā. Vienlaikus ir jāspēj palīdzēt arī civiliedzīvotājiem Izraēlā un Gazā – tur ir nevainīgi cilvēki, kas cieš, ir svarīgi sniegt humāno palīdzību, arī tur ir svarīgi palīdzēt veidot kādas miera sarunas, jo tas ir visu mūsu interesēs," pauda Siliņa.
Premjere norādīja, ka ES līderi Izraēlas un "Hamās" konflikta jautājumā apņēmušies saglabāt vienotu Eiropas nostāju, taču vienlaikus valstu premjeri apzinās, ka dažādās ES valstīs ir atšķirīgs noskaņojums šajā jautājumā.
Siliņa stāstīja, ka ES līderi vienojušies atbalstīt Gazas reģionā un Izraēlā cietušos civiliedzīvotājus, kā arī Eiropas centienus iesaistīties miera sarunās konflikta risināšanai.
Tikmēr Valsts prezidents Rinkēvičs, kurš iekrājis bagātīgu diplomātisko pieredzi, norādīja, ka Tuvajos Austrumos ir krīzes situācija, notiek karadarbība un iesaistīto pušu dialogs ir grūti iedomājams.
"Pašlaik tomēr mēs esam nonākuši situācijā, kur acīmredzami jātiek galā ar "Hamās". Šī organizācija dara to, ko darīja 7. oktobrī, arī pirms tam ir bijuši dažādi uzbrukumi un terorakti. Jāsaka, ka brīžiem situācija ir tāda, ka ļoti daudz diplomātiski pūliņi tikuši ieguldīti un politiski centieni tikuši ieguldīti, un beigās nonākam pie atklāta kara. (..) Lielie mērķi ir, bet mēs redzam, ka 30 gadus neesam nekur pavirzījušies," sacīja Rinkēvičs.
Prezidenta ieskatā nekāds politiskais process patlaban nav iespējams. Viņš pieļāva, ka pēc laika, kad situācija normalizēsies, būs jāmeklē politisks risinājums, ko varētu piedāvāt gan ANO, gan reģiona valstis.
Rinkēvičs norādīja, ka jātiek galā ar teroristiem, jāievēro starptautiskās normas, kā arī jāsaprot, ko darīt tālāk, jo patlaban tas ir neatbildamais jautājums.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" kaujinieki 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas, izšaujot vairākus tūkstošus raķešu un iefiltrējoties vairākās vietās Izraēlā. "Hamās" un to sabiedrotie arī sagrābuši ķīlniekus, kas nogādāti Gazas joslā.
Iebrukums pārsteidza nesagatavotus Izraēlas izlūkdienestus un drošības spēkus. Izraēlā oficiāli ir izsludināts karastāvoklis. Atbildot "Hamās", Izraēla uzsāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Izraēla īsteno Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi.
Izraēla, gatavojoties iespējamam sauszemes iebrukumam, pavēlējusi evakuēt Gazas joslas ziemeļdaļu, kurā mīt 1,1 miljons cilvēku. ANO ģenerālsekretāra pārstāvis norādīja, ka tik milzīga iedzīvotāju evakuācija īsā laikā bez "postošām humānām sekām" nav iespējama.
