Par zemūdens infrastruktūras aizsardzību tika runāts gan NATO aizsardzības ministru samitā, gan arī Ziemeļvalstu samitā, kur tika pieņemti konkrēti lēmumi infrastruktūras aizsardzības stiprināšanai.
Tikai dažas dienas pirms "Balticonnector" incidenta gāzesvada tuvumā atradies Krievijas kuģis. Par to liecināja kuģu satiksmes izsekošanas dati. To, ka Krievijas kuģi cauruļvada tuvumā atradušies jau pagājušajā mēnesī, visticamāk, veicot novērošanu, secinājuši arī neatkarīgie pētnieki. Bet Somija un Igaunija pirms konkrētu pierādījumu gūšanas no secinājumiem izvairījās.
Somijā bāzētais Krievijas eksperts Marko Eklunds pauda, ka aizdomas par Krievijas iesaisti ir pamatotas un ka tā, iespējams, ir reakcija uz Somijas neseno iestāšanos NATO.
Viņaprāt, uzbrukuma mērķis ir pārbaudīt alianses valstu reakciju.
"Šajā situācijā bez Krievijas ir ļoti grūti iedomāties kāda cita iesaisti, jo Maskavas retorika pret Somiju bijusi ļoti asa. Mērķis ir sēt bailes, kā arī parādīt savu gatavību šādiem uzbrukumiem, brīdinot par to, ka Krievija ir gatava arī uz vēl daudz ko citu," vērtēja Eklunds.
Pirms vairāk nekā gada eksplozijā bojātie "Nord Stream" gāzesvadi radīja bīstamu precedentu. Arī toreiz tuvumā tika fiksēti Krievijas kuģi. Kaut oficiāli izmeklēšanā Maskavas iesaistei pārliecinošus pierādījumus neguva, daudzi eksperti bija vienisprātis – Kremlim bija gan motīvs, gan arī līdzekļi.
Pēc šī gadījuma NATO nāca klajā ar brīdinājumu, ka Krievija, sodot Rietumus par atbalstu Ukrainai, varētu uzbrukt alianses valstu infrastruktūrai.
Krievijas izlūkdienestiem ir ievērojami resursi, kurus tā varētu izmantot zemūdens infrastruktūras novērošanai. Ziemeļvalstu žurnālisti bija izpētījuši, ka Maskava izmanto tā dēvētos spoku kuģus, kas ar izslēgtiem raidītājiem Baltijas jūrā veic izlūkošanu.
"Tikai daži cilvēki apjauš, cik ļoti mēs kolektīvi esam atkarīgi no neliela skaita optisko šķiedru kabeļiem, kas elektroniski savieno mūsu kontinentus.
Kopumā tie ik dienu atbild par finanšu norēķiniem aptuveni 10 triljonu vērtībā. Tie kabeļi ir kā ekonomikas stūrakmens," teica NATO ģenerālsekretāra asistents drošības jautājumos Deivids Katlers.
Baltijas jūrā, kā arī Ziemeļjūrā ir blīvs infrastruktūras tīkls ar zemūdens gāzesvadiem, elektrības un sakaru kabeļiem. Reģionam investējot aizvien jaunā infrastruktūrā, nākotnē šis tīkls kļūs tikai plašāks. Un, pieaugot Rietumu atkarībai tieši no zemūdens infrastruktūras, tā kļūst arvien ievainojamāka.
"Šim uzbrukumam nav jābūt katastrofiskam – infrastruktūras tīkliem parasti ir kompensācijas mehānismi. Bet, pat neizraisot būtiskus traucējumus, sabotāžu var izmantot kā salīdzinoši vienkāršu veidu, kā nodot vēstījumu vai iedragāt iedzīvotāju drošības sajūtu. Sabotāžu var izmantot arī tam, lai sagatavotos plašākam uzbrukumam. Turklāt šiem uzbrukumiem ir grūti noteikt vainīgo," skaidroja "Carnegie" centra pētniece Sofija Beša.
Apzinoties jaunos draudus, Eiropas Savienības un NATO valstis stiprina zemūdens infrastruktūras aizsardzību, kurai iepriekš tik liela uzmanība pievērsta netika.
Lielbritānija izveidojusi centru, kas uzrauga zemūdens drošību, un kopā ar Norvēģiju noslēgusi sadarbības paktu zemūdens infrastuktūras aizsardzībai. Polija virza likumprojektu, kas ļautu nogremdēt ienaidnieka kuģi, ja ir aizdomas, ka tas plāno uzbrukumu.
Arī NATO gada sākumā izveidoja vienību, kuras mērķis ir koordinēt zemūdens infrastruktūras aizsardzību. Biežākas kļuvušas arī alianses kuģu jūras patruļas.
KONTEKSTS:
"Elering" un Somijas sistēmas operators "Gasgrid Finland" slēdza "Balticconnector" naktī uz 8. oktobri, jo tika novērota spiediena krišanās cauruļvadā, kas liecina par iespējamu gāzes noplūdi.
"Balticconnector" slēgšana neietekmē gāzes piegādes patērētājiem Igaunijā, jo gāzi Igaunija joprojām var saņemt no Latvijas. Pirms slēgšanas gāze pa "Balticconnector" plūda no Somijas uz Igauniju. No Somijas saņemtās gāzes lielākā daļa tika nogādāta Latvijā, kur Inčukalnā ir gāzes krātuve.
Gāzesvads "Balticconnector" starp Paldiskiem un Inko ir 77 kilometru garš. Ekspluatācijā to nodeva 2020. gada sākumā.
