Vairākās pasaules daļās šobrīd turpina plosīties svelme, Eiropā dažviet pārsniedzot 40 grādus.
Eiropas Ceļojumu komisijas dati liecina, ka to cilvēku skaits, kuri no jūnija līdz novembrim plāno doties uz Vidusjūras reģionu, jau ir samazinājies par 10%, salīdzinot ar pagājušo gadu.
Tikmēr tādos galamērķos kā Čehija, Dānija, Īrija un Bulgārija novērojams intereses pieaugums.
Tiesa, šovasar pieprasījums pēc ceļojumiem atkal ir pieaudzis, jo tūristi atgūst iekavēto pēc vairākiem gadiem, kas pavadīti pandēmijas ierobežojumu varā, un ceļojumu kompānijas apgalvo, ka karstuma dēļ daudz rezervējumu atcelšanas gadījumu vēl netiek fiksēti.
Tikmēr karstuma vilnis Dienvideiropā, kas vissmagāk skar Itālijas dienvidus, otrdien un trešdien, 18. un 19. jūlijā, sasniegs savu maksimumu. Sardīnijas salā temperatūra varētu sasniegt pat 47 grādus.
Vairāk nekā 20 Itālijas galvenajās pilsētās otrdien ir izsludināts sarkanais brīdinājums. Itālijā šo brīdinājumu izsludina, ja karstums rada veselības draudus visiem iedzīvotājiem, ne tikai pašām apdraudētākajām grupām, kā bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem.
"Es nevaru gulēt pa nakti, ja neieslēdzu gaisa kondicionieri, bet tas atkal ir ļoti dārgi, līdz ar to mums šobrīd ir vienas vienīgas problēmas," medijiem atzina kāda vietējā iedzīvotāja.
Meteorologi jau ir ziņojuši, ka šī vasara būs īpaši svelmaina visā Eiropā un daudzviet ir gaidāmi temperatūru rekordi.
Karstumam ir sava cena, un augstās temperatūras radītie zaudējumi mērāmi miljardos eiro, liecina pieredze iepriekšējos gados piedzīvotajos karstuma viļņos.
Milzīgi izdevumi ir valstu veselības aprūpes sistēmām, jo palīdzība nepieciešama ne vien cilvēkiem, kuri cieš no karstuma dūriena, bet arī hronisku slimību pacientiem, kuriem šādos laika apstākļos veselības stāvoklis pasliktinās.
Zaudējumus rada arī ekonomikas palēnināšanās tā iemesla dēļ, ka karstumā pasliktinās darbinieku pašsajūta un produktivitāte. Saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) datiem vidusmēra strādnieks, kas pakļauts vairāk nekā 33 grādu temperatūrai, zaudē aptuveni 50% no savām darba spējām.
KONTEKSTS:
Daudzās Dienvideiropas valstīs turpinās karstuma vilnis kuram dots nosaukums "Cerbers". Ekstremālie laika apstākļi arī veicina savvaļas ugunsgrēku izcelšanos un izplatību, turklāt pēc šī karstuma viļņa tiek prognozēts jauns. No Ziemeļamerikas līdz Eiropai un Āzijai cilvēki meklē patvērumu no lielās svelmes, kas tuvākajās dienās vairākās vietās varētu uzrādīt jaunus rekordus, bet dažviet rekordus jau pārsniegusi.
