Lai arī Igaunijas tieslietu ministrs Kalle Lānets uzstāj, ka tādējādi tiks stiprināta valsts drošība, pret Tieslietu ministrijas ierosinājumu iebilst vairāki deputāti. Viņi uzstāj, ka šāds liegums ir pretrunā Igaunijas konstitūcijai.
Latvijā tiesības balsot Saeimas un pašvaldības vēlēšanās ir tikai Latvijas pilsoņiem, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu.
Savukārt Igaunijā pašvaldību vēlēšanās līdz šim varēja piedalīties visi pastāvīgie iedzīvotāji, ne tikai pilsoņi.
Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts pašvaldību vēlēšanās varētu liegt balsot agresorvalstu un nepilsoņiem jeb tā dēvētajiem "pelēko pasu īpašniekiem".
Tieslietu ministrs Lānets norādīja, ka šis aizliegums būs spēkā tik ilgi, kamēr nebeigsies Krievijas izvērstais pilna apmēra karš Ukrainā un Igaunijas parlaments nebūs atcēlis Krievijai un Baltkrievijai noteikto agresorvalstu statusu.
"Manuprāt, nav normāli, ka Krievijas pilsoņi ievēl mūsu politiskās struktūras vietējā līmenī. Pastāv ļoti skaidrs drošības risks. Vietējais līmenis ir bērnudārzi, skolas, vietējās padomes. Tā nav lēmumu pieņemšana valsts līmenī, tā ir lēmumu pieņemšana par tām teritorijām, kur viņi dzīvo. Runa ir par valsts drošību kopumā. Igaunijas prezidentu ir iespējams ievēlēt arī ar vietējās padomes starpniecību. Mēs nerunājam par bailēm, mēs runājam par riskiem," igauņu sabiedriskajam medijam ERR savas bažas pauda Lānets.
Ja šis likumprojekts stātos spēkā, tas liegtu iespēju balsot pašvaldību vēlēšanās gandrīz 69 tūkstošiem Igaunijā pastāvīgi dzīvojošo Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu.
Valdošās Reformu partijas koalīcijas partneri Sociāldemokrātiskā partija un partija "Igaunija 200" pagaidām Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu vērtē piesardzīgi, jo tas vēl nav prezentēts valdībā.
Iekšlietu ministrs, sociāldemokrāts Lauri Lēnemetss, atsaucoties uz Tieslietu ministrijas veikto analīzi, norādīja, ka šāds likumprojekts, visticamāk, neatbilstu Igaunijas konstitūcijai un tāpēc to nevarētu nosūtīt apstiprināšanai parlamentā. Viņaprāt, nav jēgpilni tērēt laiku tā apspriešanai.
Savukārt partijas "Igaunija 200" līdere Kristīna Kallasa atbalstītu ideju uz laiku liegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās, bet norādīja, ka tādā gadījumā būtu nepieciešams veikt grozījumus Igaunijas pamatlikumā.
Opozīcijā esošās un daudzu krievvalodīgo vēlētāju atbalstītās Centra partijas priekšsēdētājs Juri Ratass nepiekrīt Tieslietu ministrijas ierosinājumam:
"Es neliktu vienādības zīmi starp viņiem un Kremli. Šie cilvēki jau sen dzīvo šeit . Viņiem ir bērni, viņi maksā nodokļus un viņi piedalās pašvaldību vēlēšanās kā vēlētāji. Atņemot viņiem tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās, mēs vēl vairāk attālināsim šos cilvēkus no sabiedrības.
Viņu neapmierinātība tikai pieaugs. Un šie cilvēki tāpēc neaizbrauks no šejienes."
