ĪSUMĀ:
- Uzbekistāna ir pēc iedzīvotāju skaita lielākā Centrālāzijas valsts.
- Uzbekistānā, bēgot no mobilizācijas, ierādās liels skaits Krievijas pilsoņu.
- Tāpat kā kaimiņvalstis Uzbekistāna arī cenšas balansēt starp Krieviju un Rietumiem.
- Uzbekistānas lielākie tirdzniecības partneri – Krievija un Ķīna.
- Jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos arvien lielāku uzmanību reģionam pievērš arī rietumvalstis.
- Uzbekistāna vēlas dažādot ekonomiskās attiecības; primāri raugās uz Eiropu un ASV.
Uz Uzbekistānu liels skaits Krievijas pilsoņu bēdzis no mobilizācijas
Uzbekistāna ir pēc iedzīvotāju skaita lielākā Centrālāzijas valsts ar 35 miljoniem iedzīvotāju. Un, tāpat kā kaimiņvalstis, arī cenšas balansēt starp Krieviju un Rietumiem. Bet simtiem tūkstoši uzbeku strādā Krievijā, lai atbalstītu savas ģimenes.
Pērn Uzbekistāna brīdināja savus pilsoņus par kriminālatbildību par karošanu ārvalstīs pēc tam, kad izskanēja ziņas par diviem Ukrainā sagūstītiem uzbekiem, kas bijuši savervēti Maskavā, un Krievija bija pieņēmusi likumu par pilsonību paātrinātā kārtā ārzemniekiem, kas pievienojas armijai.
Līdzīgi kā citur Centrālāzijā, arī Uzbekistānā, bēgot no mobilizācijas, ierādās liels skaits Krievijas pilsoņu. Vietējiem pieplūdums nozīmēja strauju īres un nekustamā īpašuma cenu lēcienu.
Čorsu bazāra pārdevējs Šamšikarims, piemēram, sacīja, ka Uzbekistāna ir viesmīlīga un laipni lūgti ir visi. Par karu viņš nevienu nevēlas vainot. Viņš pauda: "Ir jādraudzējas. Ja būs draudzīgi, tad viss būs normāli. Bet karš nevienam nav vajadzīgs. Kā atrisināt karu – tas jālemj valdībām. Valdība – viņi lemj. Mēs to izlemt nevaram."
Uzbekistānas lielākie tirdzniecības partneri – Krievija un Ķīna
Krievija un Ķīna tradicionāli bijušas lielākās tirdzniecības partneres Uzbekistānai un Centrālāzijas reģionam kopumā,
taču jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos arvien lielāku uzmanību reģionam pievērš arī rietumvalstis.
Uzbekistānas parlamenta deputāts un Attīstības stratēģijas centra izpilddirektors Eldors Tuļakovs atzina, ka pēdējā pusotra gada laikā rietumvalstis reģionam pievērsušas lielāku uzmanību. Pavasarī Centrālāzijā ieradās ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, un vēl šomēnes te atgriezās Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
Uzbekistāna vēlas dažādot ekonomiskās attiecības
Skaidrojot Uzbekistānas nostāju pret karu Ukrainā, Tuļakovs atkārtoti uzsvēra Taškentas neitralitāti, pasvītrojot, ka Uzbekistāna nav ne atbalstījusi iebrukumu, ne Krievijas pretenzijas uz Ukrainas teritorijām.
Uzbekistānas parlamenta deputāts atzīmēja: "Uzbekistāna tagad pieturas pie neitrālas pozīcijas, jo mums ir ciešas attiecības gan ar Ukrainu, gan Krieviju. Ir daudz faktoru, kas Uzbekistānu saista gan ar Ukrainu, gan Krieviju. Tādēļ Uzbekistāna aicina šo konfliktu atrisināt mierīgā ceļā."
Uzbekistānas nostājā liela loma ir ekonomikai. Tuļakovs norādīja, ka Krievija un Ķīna ar atrāvienu ir lielākie investori, ar katru pērn tirdzniecības apgrozījums bijis ap 9 miljardiem dolāru vērtībā. Ar Eiropas Savienību – divreiz mazāk jeb aptuveni 4,5 miljardi. Tomēr Uzbekistāna vēlas diversificēt ekonomiskās attiecības un vismaz dubultot apgrozījumu ar Eiropas Savienību, sacīja Tuļakovs.
"Uzbekistāna veido atklātu, pragmatisku ārpolitiku un ir ieinteresēta strādāt ar visām pasaules valstīm uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem. Uzbekistāna neliek prioritāti uz kādu atsevišķu valsti, bet vēlas veidot labas un ciešas attiecības ar visām valstīm. Tostarp Uzbekistāna pievērš īpašu uzmanību attiecību attīstīšanai ar rietumvalstīm, pirmkārt Eiropas valstīm un ASV," atzīmēja Uzbekistānas parlamenta deputāts.
Reģionam arvien vairāk uzmanības pievērš Rietumi
Uzbekistāna un Centrālāzija kopumā spēlē "stratēģisku lomu", atzīmēja Eiropas Savienības (ES) pārstāvniecībā Taškentā, un norādīja uz "kopīgām interesēm pašreizējās ģeopolitiskās situācijas kontekstā". ES Uzbekistānai piemērojusi Vispārējo tarifa preferenču shēmu "GSP+", kas nozīmē gandrīz visu muitas nodevu atcelšanu šīs valsts precēm. Taškenta savukārt solījusi Briselei, ka neļaus izmantot savu teritoriju pret Krieviju noteikto sankciju apiešanai.
ES delegācijas Uzbekistānā vadītājas vietnieks Mindaugs Kačerauskis sacīja: "Centrālāzijas loma pieaug vairāku faktoru dēļ. Tās ir transporta savienojumu problēmas; klimata pārmaiņas, kur mums jāsadarbojas; bet it īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ar Krievijas karu Ukrainā. Tādēļ mēs viens otram būsim nepieciešami."
Turklāt Centrālāzijā ir ievērojami derīgo izrakteņu, arī enerģijas resursi – lietas, kas aktuālas ES. Tiesa – joprojām risināmi jautājumi par transporta savienojumiem.
