Panorāma

Laurīns Kasčūns: Baltijai jābūvē spēcīga aizsardzība

Panorāma

Panorāma

Latvijas neiroķirurgi ved brīvroku kruķus Ukrainai

Latvijas ziedotāji sarūpē karā kāju zaudējušiem Ukrainas aizstāvjiem brīvroku kruķus

102 Ukrainas karavīri, kas kaujas laukā zaudējuši kāju zem ceļgala, jau tuvākajās dienās saņems palīdzību no Latvijas – brīvroku kruķus. Pateicoties ziedotāju atsaucībai, izdevies savākt ievērojamu summu un nopirkt šīs dārgās palīgierīces. Lai pārliecinātos, ka kruķi nonāk pie tiem, kam tie visvairāk vajadzīgi, un lai palīdzētu tos pielāgot, uz Ukrainu dodas arī šīs iniciatīvas autori – divi neiroķirurgi.

Ierastos operāciju tērpus nomainījuši pret ikdienas drēbēm, neiroķirurgi Jānis Šlēziņš un Raimonds Mikijanskis paši arī iekrāva busiņā tik vērtīgo dāvinājumu. Šie kruķi ir pielāgojami ikvienam, kas zaudējis kāju zem ceļgala, un tie palīdzēs atgūt roku brīvību tiem, kas, gaidot protēzi, spiesti pārvietoties ar kruķu vai ratiņkrēsla palīdzību. Paši ārsti arī dosies uz Ukrainu, lai kolēģiem ierādītu kruķu lietošanu.

Mikijanskis sacīja: "Mēs dodamies redzēt to, ka sabiedrības atbalsts nonāk īstajās rokās, un palīdzēt saprast lietotājiem, uzlikt. Un sūtām rezerves daļas, lai tos kruķus var atkal izmantot."

Savukārt Šlēziņš pauda: "Runa ir par traumām zem ceļgala. Karavīram tas noticis, uzkāpjot uz kājnieku mīnas, bet civiliedzīvotāji zaudējuši uzlidojumos. Tiek lēsts, ka tie ir daudzi tūkstoši."

Auto ar kruķiem stūrēs Ivo Milzers un Māris Balodis. Milzeram šī būs pirmā reize, bet Balodis nenogurstoši atbalsta Ukrainu no kara pirmajām dienām, viņš piedalās arī ievainoto karavīru pārvešanā, un amputācijas esot vienas no biežākajām kara traumām. 

Balodis stāstīja: "Šī ir baigi foršā krava, jā. Un tā palīdzība, teikšu... no kara sākuma daudz evakuējām ievainotos no Ļvivas uz Žeševas lidostu, un daudz redzēju amputācijas. Ložu ievainojumu nebija tik daudz kā amputācijas."

Līdzekļu vākšana brīvroku kruķiem platformā "Ziedot.lv" turpinās, un arī ārsti cer, ka šī krava ir pirmā, bet ne pēdējā. 

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti