Diplomāts, kurš uzsvēra, ka tieši militāri draudi viņa valstij patlaban nepastāv, vērsa uzmanību uz Moldovas spējām un vēlmi sniegt ieguldījumu Eiropas drošībā, labklājībā un mierā, taču būtisks ir arī atbalsts no Eiropas Savienības. Ar vēstnieku sarunājās Latvijas Radio žurnālists Rihards Plūme.
ĪSUMĀ:
- Vēstnieks uzskata, ka Moldovas valdība kontrolē situāciju Krievijas destabilizācijas mēģinājumu kontekstā.
- Viņš norāda, ka Maskavas centieni destabilizēt situāciju tika plaši novēroti jau pērn.
- Vēstnieks novērojis – neiedarbīgās metodes Krievijai liek pielietot jaunas tehnikas.
- Roša uzsver – tiešu militāru draudu Moldovai neesot, bet Krievija aktīvi izmanto dezinformāciju un viltus ziņas.
- Vēstnieks: Fakts, ka neviens no destabilizācijas plāniem nav realizējies, demonstrē drošības iestāžu profesionālismu.
- Moldova ārpolitikā galvenokārt sagaida Eiropas Savienības atbalstu.
Rihards Plūme: Kādus līdzekļus Krievija šobrīd izmanto Moldovā, lai destabilizētu situāciju valstī, un kādēļ Krievijai un Krieviju atbalstošajiem spēkiem šī destabilizācija vispār ir nepieciešama?
Adrians Roša: Pirmkārt, es vēlētos uzsvērt, ka mūsu valdība kopumā un aģentūras pretstāv visiem riskiem un notur situāciju, kontrolē. Notiek nepārtraukts darbs ar mūsu partneriem, lai minimizētu šo izaicinājumu sekas. Pret Moldovu pašreizējā situācijā tiek izmantoti daudz un dažādi rīki, piemēram, kiberuzbrukumi, viltus ziņas par spridzekļiem, viltus paziņojumi par iesaukumu armijā, maksāšana par protestiem, kuru mērķis radīt spriedzi, dezinformācijas un propagandas kampaņas. Šis viss tiek darīts, lai novērstu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā un radītu nestabilitāti, tai skaitā, mainot politisko vadību.
Kādēļ šie protesti notiek tieši šobrīd? Cik saprotu, tieslietu sistēma sāk aktīvāk vērsties pret Krieviju atbalstošajiem oligarhiem? Vai tas ir viens no iemesliem?
Patiesībā centieni destabilizēt situāciju nav sākušies vien tagad un tie tika plaši novēroti jau pagājušajā gadā, rudenī, enerģijas krīzes laikā, kad tika apstādināta gāzes piegāde, paaugstinātas cenas un centieni radīt plašu neapmierinātību sabiedrībā. Tomēr, pateicoties konsekventām Moldovas varasiestāžu darbībām un starptautisko partneru palīdzībai, lai atbalstītu sabiedrību – publisko un privāto sektoru, kā arī saistībā ar sabiedrības izpratni par kopējo situāciju, šiem destabilizācijas mēģinājumiem nebija gaidītie rezultāti.
Tādēļ tagad tiek pielietotas jaunas tehnikas, par kurām minēju iepriekš. Lai atkal radītu nestabilitāti, vājumu un ietekmētu Moldovas centienus izveidot spēcīgu tiesu varu, cīņu pret korupciju, likuma varu un, protams, integrāciju Eiropas Savienībā.
Pieminējāt, ka destabilizācija jau sākusies pērn enerģētikas sektorā. Kāda situācija šobrīd ir Moldovas enerģētikas nozarē, kādas ir problēmas, un vai jau notiek darbi, lai gatavotos nākamajai ziemai?
Jā, protams, valdība strādā aktīvi šajos jautājumos un dara to kopā ar starptautiskajiem partneriem, lai diversificētu enerģijas piegādes. Mūsu valsts ir nopirkusi elektrību un gāzi, piemēram, esam izveidojuši gāzes glabātuves Ukrainā un Rumānijā. Būvējam lielākas voltāžas savienojumu ar Rumāniju, lai mums būtu iespēja iegūt elektrību starptautiskajos tirgos. Mēs to darām ar mūsu kaimiņu un starptautisko partneru palīdzību.
Tāpat tiek īstenoti enerģijas efektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumi, un sabiedrība ir ļoti atsaucīga šiem valdības aicinājumiem taupīt enerģiju. Piemēram, esam izmantojuši mazāk nekā 30% no gāzes vajadzībām, ja salīdzinām to ar to pašu periodu pērn. Un arī elektrība tiek izmatota par 15% mazāk. Tas norāda uz to, ka valdība un sabiedrība strādā kopā unisonā, lai izdarītu pēc iespējas vairāk un mēs būtu gatavi ne tikai nākamajai ziemai, bet arī visu laiku.
Cik noprotams, tad atbildīgo amatpersonu vērtējumā tieši militāri draudi Moldovai šobrīd nepastāv?
Jā, es jums varu apliecināt to pašu, ko mūsu aizsardzības ministrs ir teicis, ka nav mums tieša militāra apdraudējuma.
Tas, kas redzams, ir šis intensīvais hibrīdinstruments, kas tiek izmantots, īpaši, dezinformācija un viltus ziņas. Tas viss tiek darīts, lai ietekmētu cilvēku prātus un pozīciju,
bet, kā redzam, neviens no šiem destabilizācijas projektiem nestrādā, jo lielākā sabiedrības daļa saprot, kas notiek, un valdība un aģentūras dara savu darbu, tai skaitā koordinācijā ar starptautiskajiem partneriem, lai izvairītos un lai situācija būtu mierīga un kontrolēta.
Kas ir ļaunākais scenārijs, pie kā var novest Krievijas aktivitātes Moldovā?
Mēs īsti nevaram spekulēt ar šādām lietām, un tas, kas valdībai šajā gadījumā ir jādara, un tas, ko varasiestādes būtībā arī dara, ir rūpīgi analizēt un izvērtēt, un būt gataviem jebkuram scenārijam. Līdz šim esam tikuši galā ar visām potenciālajām destabilizējošajām aktivitātēm un noturējuši situāciju kontrolē, un darījuši to mierīgā veidā.
Pēdējā gada laikā Eiropā biežāk esam dzirdējuši par Krievijas spiegu aizturēšanām. Pieļauju, ka arī Moldovā Krievijas spiegi noteikti īsteno dažādas operācijas. Cik veiksmīgi, jūsuprāt, spiegu atklāšanā jūsu valstī strādā Moldovas drošības struktūras, un vai varat būt droši, ka Krievijai lojālas personas nestrādā arī pašās drošība struktūrās?
Es varu teikt, ka varat būt drošs, ka mūsu īpašās struktūras strādā 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā, un strādā pēc labākās sirdsapziņas, tai skaitā, protams, kopā ar starptautiskajiem kolēģiem un partneriem. Kā pierādījums tam ir tas, ka vairākas personas, kas varētu būt iejauktas centienos destabilizēt iekšējo situāciju Moldovā, īpaši protestu laikā, ir tikušas identificētas, aizturētas un nopratinātas. Tajā skaitā Moldovā netika ļauta iekļūšana trešo valstu pilsoņiem. Fakts, ka neviens no destabilizācijas plāniem nav realizējies, demonstrē mūsu drošības iestāžu profesionālismu.
Cik vienota vai sašķelta šobrīd, jūsuprāt, ir Moldovas sabiedrība?
Es domāju, ka labāko atbildi uz šo jautājumu sniedz Moldovas sabiedrība, dodot skaidru mandātu pašreizējai prezidentei, parlamentārajam vairākumam un valdībai. Visām šīm struktūrām ir dots mandāts no pilsoņiem modernizēt valsti, reformēt tiesu sistēmu un cīnīties ar korupciju un, visbeidzot, ievest mūs Eiropas Savienībā, kas ir mūsu galvenais stratēģiskais mērķis. Ja arī dzirdam citus viedokļus, ir skaidrs, ka arī šie cilvēki vēlas dzīvot brīvā valstī, kur viņiem būtu tiesības brīvi protestēt, un tas ir iespējams tikai demokrātiskā valstī, valstī, kas ir daļa no Eiropas Savienības un kur likuma vara un cilvēktiesības prevalē.
Vai un kāda palīdzība Moldovai ir nepieciešama no Rietumu partneriem, lai stātos pretī Krievijas aktivitātēm?
Pirmkārt, mums ir nepieciešams politiskais atbalsts no Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai būtu pozitīvs lēmums par sarunu atvēršanu. Mēs esam gatavi izdarīt visus mājasdarbus un jau esam pastāvīgā saziņā ar visiem mūsu partneriem, informējot viņus par mūsu progresu. Tāpat ir jāturpina sadarbība drošībā un aizsardzībā.
Kā viens no piemēriem ir augsta līmeņa politikas un drošības dialogs starp Moldovu un Eiropas Savienību, kas tika uzsākts pērn, un atbalsts, kas tika piedāvāts saskaņā ar Eiropas Miera fondu. Tam ir nepieciešams ilgtermiņa pagarinājums, lai saņemtu daudz sarežģītāku aprīkojumu, piemēram, gaisa telpas novērošanai un pretgaisa aizsardzībai. Mums arī jāpaplašina sadarbība iekšējās drošības un robežapsardzības jomā, paplašinot sadarbību ar "Frontex" un Eiropas Savienības Satelītu centru. Es domāju, ir jāpiemin, ka Moldova jau ir transformējusi sevi no drošības saņēmējas uz drošības sniedzēju, tai skaitā starptautiski. Mūsu armija jau tikusi sūtīta ANO misijā Libānā, citu institūciju miera misijās.
Protams, ir nepieciešamības arī ekonomikas sektorā, galvenokārt, runājot par piekļuvi Eiropas Savienības tirgum.
Zaļā gaisma Moldovas mājputnu piegādēm Eiropas tirgum ir ļoti labs atbalsta signāls un norāda, ka Moldovas produkti atbilst Eiropas standartiem. Būtu nepieciešami atvieglojumi arī augļiem un dārzeņiem. Arī viesabonēšanas liberalizēšana padarītu vieglāku tiešu komunikāciju starp cilvēkiem un uzņēmējiem. Tāpat ir nepieciešama tālāka sadarbība enerģijas un transporta savienojamībā. Tas, starp citu, ļautu mums turpināt palīdzēt Ukrainai, jo caur Moldovas teritoriju uz Ukrainu nogādāti jau 1,67 miljoni tonnu produktu. Būtisks apliecinājums tam, ka tiek izprasta Moldovas vēlme dot ieguldījumu drošā un plaukstošā Eiropā, ir lēmums Moldovā vasarā rīkot Eiropas Politiskās kopienas samitu.
Moldova var izdzīvot tikai ar ārēju atbalstu, un šis samits ir būtisks solis, lai nodrošinātu mieru, drošību un eiropeisku mūsu valsts ceļu. Svarīgi ir pateikt, ka atbalsts Moldovai nav vienvirziena investīcija Moldovā. Investīcija spēcīgā Moldovā ir investīcija partnerī, kas ir spējīgs dot savu ieguldījumu ne tikai tuvākā reģiona, bet arī visas Eiropas drošībā, labklājībā un mierā. Un es domāju, ka ar savām darbībām esam parādījuši savu vēlmi pēc demokrātiskas, brīvas un mierīgas nākotnes.
