Putins to dara plašāku NATO vājināšanas centienu ietvaros.

Kā norāda domnīcas analītiķi, Putins jau labu laiku cenšas trivializēt bijušo padomju republiku suverenitāti.

Krievija arī jau sen apgalvo, ka tai ir tiesības aizstāvēt savus "tautiešus ārzemēs", arī etniskos krievus un krievvalodīgos, kas dzīvo aiz Krievijas robežām.

"ISW nav novērojis nekādas pazīmes, ka Krievijas uzbrukums Baltijas valstīm būtu neizbēgams vai ticams, bet Putins, iespējams, informācijas jomā rada nosacījumus Krievijas nākamajām agresīvajām darbībām ārzemēs, aizbildinoties ar savu "tautiešu" aizstāvību," skaidro analītiķi.

"Kremlis un ar to saistītie spēlētāji pēdējā laikā īsteno informācijas operācijas un pielieto hibrīdkara taktiku, kas vērsta uz NATO destabilizāciju, un, iespējams, šobrīd rada priekšnosacījumus informācijas laukā Krievijas iespējamām nākotnes agresīvajām darbībām pret NATO dalībvalstīm un to kaimiņiem," norāda analītiķi. 

Tikmēr eksperti Latvijā norāda, ka šāda Putina taktika nav nekas jauns un no tās nevajadzētu baidīties.

Krievija laiku pa laikam šādā veidā mēģina provocēt Rietumvalstis, tai skaitā Baltiju. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktora Jāņa Sārta ieskatā, ir svarīgi šīm provokācijām nepakļauties un no tām nebaidīties.

"Tas ir mēģinājums iebiedēt. Tas ir mēģinājums turpināt šķelšanu Rietumos. Un mēģinājums, tā teikt, demoralizēt ukraiņus.

Tieši tāpēc tas ir pateikts un ne kā savādāk. Ne tāpēc, ka tagad notiks kaut kādas baigi skarbās rīcības," uzskata Sārts.

Tāpat viņš uzsver, ka Krievijai pat būtībā nav svarīgs pamats, uz kā balstīt šādus pārmetumus – vai tā būtu plānotā Maskavas nama pārņemšana valsts īpašumā vai Imigrācijas likumā noteiktās valodas pārbaudes šeit dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vai kas cits.

"Tam nav sakara ar to, ko mēs kā Latvija vai Baltija darām. To viņi radītu no zila gaisa.

Atcerēsimies 1940. gadā sašāva robežpunktu un tad pateica: re kā, tagad ejam darīt kaut ko," atgādina Sārts.

Līdzīgās domās arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs. Papildus jau nosauktajam viņš kā iemeslu šādiem Kremļa vēstījumiem min arī iekšpolitiku.

Tuvojas Krievijas prezidenta vēlēšanas. Un lai gan jau tagad skaidrs, ka tās būs falsificētas, zināms sabiedrības atbalsts Putinam tomēr ir nepieciešams.

"Kremļa režīmam ir ļoti svarīgs realitātes moments. Par to, cik patiess tad ir šis atbalsts Putinam. Un arī, protams, šī aparāta spēja...

Ir atšķirība – vai tev ir jāvilto pāris desmiti procentu balsu vai arī šis atbalsts ir tik zems, ka praktiski visas vēlēšanas pilnībā tiek viltotas."

Krievijas diktators Vladimirs Putins otrdien kritizēja Krievijas pilsoņu izraidīšanu no Latvijas, ko viņš raksturojis kā draudu Krievijas drošības interesēm. Domājams, ka uz šādiem izteikumiem viņu rosināja Krievijas pilsoņa Borisa Katkova izraidīšana no Latvijas.

Arī Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova raksturojusi Katkova izraidīšanu kā "provokatīvu". Pēc viņas domām, tās mērķis ir "iebiedēt krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus, kuri kļūst par upuriem neonacistiskām izpausmēm un rusofobijai".

Sašutumu par Katkova izraidīšanu paudusi arī Krievijas vēstniecība Latvijā.