Militārās mācības un Armēnijas centieni veidot ciešākas attiecības ar Rietumiem saniknojuši Krieviju. Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana sieva pirms nedēļas arī viesojās Kijivā.
Arī Pašinjans pret Maskavu kļuvis kritiskāks. Krievijas karavīri, kuriem Kalnu Karabahas reģionā ir miera uzturētāju mandāts, to nepilda, tā premjers pauda intervijā Itālijas izdevumam "La Republica".
"Krievijas Federācijas miera uzturētāji nespēj īstenot misiju, ko viņi uzņēmās saskaņā ar trīspusējo vienošanos, un tas rada nopietnas bažas. Būtībā viens no galvenajiem Krievijas miera uzturētāju klātbūtnes mērķiem Kalnu Karabahā bija civiliedzīvotāju drošības nodrošināšana. Šajā gadījumā drošība ir saistīta ar pārvietošanās brīvību, un šīs tiesības netiek īstenotas," teica Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans.
Armēnija ir daļa no Maskavas vadītās militārās alianses jeb Kolektīvās drošības līguma organizācijas. Tās ietvaros Krievija uzņēmusies saistības pret Armēniju drošības jomā. Tādēļ Maskava ir jo īpaši neapmierināta ar nule sāktajām Armēnijas un ASV militārajām mācībām.
"Mācības ir patiesi nozīmīgas ģeopolitiskajā kontekstā. Laika izvēle, piemēram, brīdī, kad redzam Krievijas vājuma kontekstu un tās nespēju sakaut Ukrainas aizstāvjus, kā arī Azerbaidžānas agresijas laikā," vērtēja domnīcas "Regional Studies Centre" līdzdibinātājs Ričards Giragosjans.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins gan otrdien pauda, ka Krievijai neesot problēmu ar Armēniju pat par spīti kopīgajām mācībām ar ASV. Taču vēl pagājušo piektdien Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Armēnijas vēstnieku, lai izteiktu oficiālu protestu par mācībām un citiem Armēnijas soļiem, kurus Maskava raksturoja kā nedraudzīgus.
Kremlis pauda, ka, ņemot vērā, ka Armēnija nav izteikusi vēlēšanos piedalīties mācībās kopā ar Kolektīvās drošības līguma organizāciju, neesot saprotama armēņu vēlme rīkot mācības kopā ar ASV.
"Protams, šāda vienošanās par Armēnijas un ASV mācībām izskatās jo dīvaināka, jo Armēnija jau divus gadus atsakās piedalīties Kolektīvās drošības līguma organizācijas mācībās," teica Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Armēnijas un ASV kopīgo mācību svarīgākā nozīme gan ir dot spēcīgu signālu ne tikai Krievijai, bet arī Azerbaidžānai.
"Kopumā mācību svarīgākā nozīme ir sūtīt vēstījumu ne tkai Maskavai, bet arī Baku, ka Armēnija meklē plašāku drošības vienošanos. Tas ir daudz vairāk kā izaicinājums tikt galā ar neuzticamu Krieviju," pauda domnīcas "Regional Studies Centre" līdzdibinātājs Ričards Giragosjans.
Kopīgo militāro mācību nozīmīgums ir nevis tieši izaicināt Krieviju, bet gan koncentrēties uz pašreizējo Krievijas–Armēnijas attiecību nosacījumu apstrīdēšanu, piebilda eksperts. Tāpat viņš norādīja, ka fakts, ka Armēnijai nav sauszemes robeža ar Krieviju, ir milzīga priekšrocība, kā piemērus minot Ukrainu, Gruziju un situāciju pie Baltijas valstu robežām ar agresorvalsti.
"Pie apvāršņa redzam arī vētru, kur, lai kas arī notiktu Ukrainā, mēs sagaidām dusmīgu, atriebības pilnu Putinu, kas izliks dusmas uz visām Krievijas kaimiņvalstīm. Un tas ir tas, kam mums ir jāsagatavojas.
Armēnijai Krievija ir jauns, daudz nopietnāks izaicinājums par neuzticamu tā saukto partneri. Patiesais jautājums ir par to, ko mēs tagad darām, lai pretotos Krievijai. Vai tas ir par maz un par vēlu?" sacīja Giragosjans.
Kopumā situācija Dienvidkaukāza reģionā kļūst arvien saspīlētāka. Aizvadītajā nedēļas nogalē Armēnija un Azerbaidžāna panāca pagaidu vienošanos par Kalnu Karabahas blokādes pārtraukšanu – Baku vismaz daļēji ļaus Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejai piegādāt reģionam tik ļoti nepieciešamo humāno palīdzību.
Apmaiņā Azerbaidžāna iegūšot piekļuvi Kalnu Karabahai pa citu ceļu. Taču Azerbaidžāna nav vienīgā valsts, ar kuru Armēnijai patlaban ir saspīlētas attiecības. Erevāna distancējas no Krievijas, stiprinot attiecības ar Rietumiem, bet Kremlī par to valda satraukms.
