Līdz 2022. gada beigām vairāk nekā 108 miljoni cilvēku visā pasaulē bija spiesti pamest savas mājas un doties bēgļu gaitās. Arnsdorfa-Haslunda atzina, ka bēgļu un piespiedu kārtā pārvietoto cilvēku skaita pieaugums saistīts ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, kā arī ar vairākām citām krīzēm un konfliktiem visā pasaulē, kas retāk nonāk ziņu virsrakstos, jo norisinās attālos zemes nostūros. Divas trešdaļas bēgļu nāk no četrām konflikta zonām – Sīrijas, Ukrainas, Afganistānas un Venecuēlas.
Rustams Šukurovs: Saskaņā ar šonedēļ publicēto ANO Bēgļu aģentūras ziņojumu 2022. gadā piespiedu kārtā pārvietoto cilvēku skaits pasaulē pieauga par 20 miljoniem. Liela daļa pārvietoto cilvēku ir ukraiņi, kuri kara dēļ bija spiesti pamest savas mājas. Kādās valstīs ir vērojama līdzīga situācija, un kādi iemesli to veicina?
Elizabete Arnsdorfa-Haslunda: Tas patiesībā notiek visā pasaulē. Amerikas kontinentā ir situācija Venecuēlā, kas ir izveidojusies pēdējo 5–7 gadu laikā. Āzijā bija Mjanmā situācija, kuras dēļ daudzi cilvēki bija spiesti doties bēgļu gaitās. Āfrikā pavisam nesen redzējām, kas notika Sudānā, arī pagājušajā gadā Kongo Demokrātiskajā Republikā, kas ir valsts, kurā gadu desmitiem plosās konflikts. Atkal vērojam šos vardarbības viļņus, kas liek cilvēkiem pamest mājas. Etiopija, Somālija – Sāhela reģions Āfrikā ir viena no vietām, kur skaidri redzam šo bīstamo konflikta un klimata pārmaiņu seku sajaukumu. Šī reģiona valstis – Burkinafaso, Mali un Čada – būtiski no tā tiek iespaidotas, un līdz ar to miljoniem cilvēku dodas bēgļu gaitās. Daudzi no tiem ir bēgļi, kas šķērso kaimiņvalstu robežas, taču ir arī cilvēku grupas, ko dēvējam par iekšēji pārvietotajiem. Tie ir cilvēki, kuri bēg, bet joprojām atrodas savā valstī. Tas notiek bieži – daudzi cilvēki bēg no konflikta vai kara un pat nepamet valsti. Patiesībā līdzīga situācija ir arī ar Ukrainu.
Miljoniem ukraiņu, kas bēg no kara, joprojām atrodas Ukrainā. Tā tas ir arī Sīrijā, Jemenā, Etiopijā un citviet.
Jūs minējāt Kongo Demokratisko Republiku. Gribētu nedaudz pieskarties situācijai šajā valstī. Iepriekš vairākos rietumvalstu medijos izskanēja informācija par Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" iespējamo iesaisti konfliktā šīs valsts austrumu daļā. Vai ANO Bēgļu aģentūras rīcībā ir informācija, kas varētu to apstiprināt vai noliegt?
Esam redzējuši, kā darbojas dažādi bruņoti grupējumi. Upuri šeit ir civiliedzīvotāji. Redzam vardarbības eskalāciju, ciematu dedzināšanu, vajāšanu un cilvēkus, kuri bieži vien ir spiesti bēgt no konflikta, gandrīz neko nepaņemot līdzi. Diemžēl nevaru sniegt sīkākus politiskos skaidrojumos, taču mēs arī ņemam vērā ziņojumus un atrodamies tur uz vietas, cenšamies palīdzēt un sniegt atbalstu, cik vien tas ir iespējams. Taču nav šaubu, ka Kongo Demokrātiskajā Republika norit viens no sarežģītākajiem un ilggadējiem konfliktiem un krīzēm, kurā ir iesaistītas vairākas puses. Tā ir milzīga valsts, kurā varētu būt stabilitāte un miers. Dažos Kongo reģionos faktiski tiek uzņemti bēgļi no citām valstīm. Redzam citas provinces, citus reģionus, kurus plosījis konflikts un patiešām smagi skāris tos. Tik ārkārtīgi sarežģīta situācija.
Mans nākamais jautājums skar Eiropas Savienību (ES) un Latviju kā valsti, kas piedzīvoja Aleksandra Lukašenko režīma pret Eiropu vērsto migrācijas kampaņu. Citās ES valstīs arī vairāku gadu garumā vērojams migrantu pieplūdums. Uz šo notikumu fona ES valstu iekšlietu ministri pagājušajā nedēļā Luksemburgā panāca vienošanos par migrācijas pārvaldību Eiropā. Kā jūsu organizācija vērtē tā dēvēto Eiropas migrācijas paktu?
Jūs sākāt runāt par savu valsti un robežu ar Baltkrieviju. Ļaujiet man sākt ar to, ka ANO Bēgļu aģentūra pilnībā izprot Latvijas bažas par drošību. Mēs arī izprotam bažas par to, ka ir spēlētāji, kas izmanto patvēruma meklētājus, bēgļus un migrantus politisko mērķu sasniegšanai. Esam ļoti skaidri nosodījuši šādas darbības un zinām, ka ir tādas valstis kā Latvija, bet arī citas valstis Eiropā ir saskārušās ar ļoti izaicinošu situāciju un dažām valstīm pavisam nebijušu situāciju, uzņemot daudz lielāku cilvēku skaitu nekā jebkad iepriekš.
Katra valsts pilnīgi leģitīmi pārvalda savas robežas. Taču tas ir jādara, un to var darīt tā, lai tiktu ievērotas arī cilvēka pamattiesības, kuras ietver arī tiesības meklēt patvērumu. Tātad tās nav tiesības saņemt patvērumu, bet, ja jums kā bēglim ir nepieciešama aizsardzība, ir tiesības meklēt patvērumu.
Kopumā no ANO Bēgļu aģentūras skatupunkta šis ES pakts ir ļoti nepieciešams, lai radītu labāku Eiropas risinājumu, kas ir paredzamāks un kurā ir izveidota efektīva sistēma. Tas ir arī solidaritātes mehānisms, jo nav vienlīdzīga iebraucēju/patvēruma meklētāju sadalījuma starp ES valstīm. Dažām valstīm ir ārējās robežas – tas jums Latvijā nav nekāds pārsteigums.
Latvijai ir ES ārējā robeža, taču Eiropā ir arī citas valstis, piemēram, Itālija, Grieķija un Spānija, kurām arī ir ārējās robežas. Tās ir uzņēmušas daudz vairāk patvēruma meklētāju. Tāpēc šis solidaritātes mehānisms ir ļoti svarīgs,
un tas ir kaut kas tāds, par ko ANO Bēgļu aģentūra ir iestājusies. Atzinīgi vērtējam tos soļus, kas tika sperti pirms nedēļas. Tas nav galīgs tiesību akts, bet tas ir solis uz priekšu, lai sarunas varētu turpināties. Tas tikai parāda ES spēku, ja dalībvalstis var vienoties par labāk prognozējamu, efektīvāku sistēmu, lai risinātu šo situāciju, kad cilvēki ierodas Eiropā. Lai spētu nodrošināt, ka cilvēki var meklēt patvērumu un lai viņu patvēruma pieteikumi tiktu ātri un taisnīgi izskatīti. Ja viņiem nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tad viņi ir jāatgriež mītnes zemēs. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc ir svarīga efektīva procedūra, lai spētu ātrāk izvērtēt, vai cilvēki klasificējas starptautiskās aizsardzības saņemšanai.
Nākamais jautājums būs par situāciju Jemenā. Šo valsti deviņu gadu garumā plosījis pilsoņu karš, kuru nereti dēvēja par mūsdienu aizmirsto konfliktu. Miljoniem cilvēku šī konflikta dēļ bija spiesti pamest savas mājas. Pirms diviem mēnešiem Saūda Arābija uzsāka pastāvīgā miera sarunas ar hutiešu nemierniekiem. Vai miera sarunu procesa uzsākšana jebkādā veidā mudinājusi Jemenas civiliedzīvotājus atgriezties savās mājās?
Jums ir taisnība. Šī nesenā notikumu attīstība Jemenā ir ārkārtīgi svarīga. Traģiskajā situācijā, kad miljoniem cilvēku nākas doties bēgļu gaitās, ir svarīgi atzīmēt kādu pozitīvu notikumu. Tas, ko mēs esam redzējuši Jemenā, ko mēs patiesībā redzējām arī Etiopijā ar pamieru un miera līgumu, ir labs un ļoti būtisks solis. Nepieciešams, lai tas notiktu daudzos citos konfliktos, jo tā ir problēma. Visi šie konflikti, kas tikai turpinās un turpinās, izraisa piespiedu kārtā pārvietoto cilvēku skaita pieaugumu. Domāju, ka ir pāragri runāt par lielu cilvēku skaitu, kas varētu atgriezties mājās.
Pagājušajā gadā 339 tūkstoši bēgļu pasaulē un aptuveni pieci miljoni iekšzemē pārvietoto atgriezās mājās.
Tas arī ir noticis Jemenā. Vēlos uzsvērt, ka Kotdivuāra Āfrikā pagājušajā gadā bija viena no tām valstīm, kurā mājās atgriezās visvairāk cilvēku. Tas bija ļoti priecīgs brīdis, kad ir tāda situācija – ir panākts miers un viss ir kārtībā, un lielākā daļa bēgļu var atgriezties. Tagad gandrīz 100% bēgļu ir atgriezušies Kotdivuārā. Bet kad sākās konflikts? Tas sākās gandrīz pirms 10 gadiem. Tāpēc ir tik daudz lietu, kurām jābūt savās vietās. Tā ir ne tikai kara darbības apturēšana. Tie ir arī līgumi, dokumentācija – cilvēkiem ir jāzina, ka viņi var atgriezties bez riska tikt aizturētiem vai vajātiem. Cilvēkiem jāizsniedz personu apliecinoši dokumenti un cita veida juridiskie dokumenti. Ir jābūt pietiekami sakārtotai infrastruktūrai, lai cilvēki varētu atgriezties. Arī pēc konflikta apturēšanas bēgļu atgriešanās mājās ir ilgs process. Tāpēc arī esam ļoti piesardzīgi un sakām, ka tam jānotiek pareizā tempā, lai tas būtu brīvprātīgi un cienīgos apstākļos. Bet tas ir iespējams, un mums jāatceras, ka pastāv cerība. Starptautiskajai sabiedrībai ir jāpanāk konfliktu un karu apturēšana. Palūkojoties uz šiem šausmīgi lielajiem skaitļiem, secinām, ka divas trešdaļas bēgļu nāk no četrām konflikta zonām. Tās ir Sīrija, Ukraina, Afganistāna un Venecuēla.
Iedomājieties, ja tiktu atrisināta tikai viena no šīm krīzēm un būtu panākts miers, cik tam būtu liela nozīme globālā mērogā un arī miljoniem cilvēku vai ģimeņu dzīvēs!
Tāpēc es domāju, ka risinājums ir apturēt karus un konfliktus – galvenos cēloņus, kas liek cilvēkiem pamest savas mājas.
