Ukrainas nacionālā valūta - grivna - piedzīvojusi lielāko kritumu pēdējos 18 gados. Kā iemeslu tam, amatpersonas min masu protestus un ekonomisko kritumu Ukrainas eksporta tirgos. Tomēr analītiķi ir citās domās. Grivnas devalvācija esot iznākums valdības tautsaimniecības politikai, kas vairojusi budžeta deficītu un valsts ārējo parādu. Lai arī protesti rit jau nedēļām, tiem tomēr ir lokāls raksturs un Ukrainas galvaspilsētas dzīve nebūt nav paralizēta, redzams Latvijas Televīzijas raidījuma "de facto" reportāžā no Kijevas.
Kresčatikā dzīvē ir paralizēta
Kresčatiks. Tas ir pats Kijevas centrs un Ukrainas vizītkarte. Veikalu un kafejnīcu iela, kur parasti daudz pircēju un tūristu. Kopš novembra beigām saimnieciskā rosība ekskluzīvajā rajonā un blakus kvartālos krietni apsīkusi. Uz šīs ielas nedarbojas vairāki veikali. Tirgotāji aiznaglojuši skatlogus Tas pats šobrīd notiek arī pretējā ielas pusē. Veikalnieki aiznaglo vitrīnas ar finiera plāksnēm.
Tirgotāji vairās runāt publiski, taču aiz kadra atzīst - barikāžu un pretvaldības protestu dēļ viņi cieš zaudējumus. Veikalu piedāvājums protestētājus nesaista, bet ierindas pircēji iegriežas reti. Nelīdzot pat pamatīgās atlaides. Tāpēc daļa slēgta.
Oficiālais iemesls - tehniskas ķibeles. Kioska pārdevēja sūrojas - kas gan pirks pīrādziņus, ja opozīcijas aktīvisti ēdienu dala par brīvu? Tomēr īpašnieks neļaujot slēgt pārdotavu.
Neatkarības laukumā atrodas slavenais iepirkšanas centrs "Globuss". Visām ieejām priekšā - sniega maisi un teltis. Iekļūt var no pazemes tuneļa. Tā ir barikāžu pēdējā rinda. Tā atdala revolucionāro Maidanu no pārējās Kijevas. Šeit dzīve rit savu ierasto gaitu. Cilvēki dodas uz darbu, iepirkties, iestādes un veikali strādā.
2004.gadā Maidans bija karnevāls; šoreiz valsts reakcija bija absurda
Aleksis Babuškins ir arhitekts, vada savu arhitektu biroju. Dzīvo un strādā Kijevas centrā, netālu no protestu vietas. Taču ikdienas gaitās un biznesā mītiņu tuvumu nejūtot. Vienīgi satiksme kļuvusi lēnāka. Ilgāk jāpavada ceļā ar auto.
"Vienam labam manam draugam ir centrā veikals. Kad nekas nenotika, bija laba vieta, liela cilvēku plūsma. Viņš ar dzintaru nodarbojas, viņam tas veikals ir ciet. Vēl vienam ir veikals tieši zem Maidana, kur tirdzniecības centrs, tur tagad esot 70 % veikalu jau pusotru mēnesi nestrādā un kādi 40 - 50 % ir vienkārši izbraukuši ārā, jo īres devējs negrib dot atlaides uz īri," saka Babuškins.
"Satiku vēl vienu paziņu lielveikalā. Viņš saka, ka no septiņiem veikaliem 2 - 3 bija centrā. Tie aizvērušies ciet. Viņiem tas būtiski ietekmē."
Aleksis Kijevā dzīvo un strādā jau 16 gadus. Viņš pieredzēja arī ukraiņu Oranžo revolūciju. "Es lasīju vienu interviju, tur bija labi noformulēts: tas 2004.gadā. Maidans bija vairāk kā karnevāls. Tur cilvēki dejoja, dziedāja dziesmas. Tad savus rezultātus panāca, bet kā izrādījās, ilgtermiņā neko nedeva. Apmēram tāpat sākās arī šis Maidans, bet valsts pretreakcija absurda, šausmīga."
Teātri, veikali, bankas, augstskolas - strādā arī protestu laikā
Kijevā dzīvo gandrīz trīs miljoni iedzīvotāju. Protestu rajons ir mazs. Tas uzskatāmi bija redzams dienās, kad opozicionāri dedzināja riepas. Dūmu stabs iezīmē sadursmju vietu.
Uzrunātie Kijevas iedzīvotāji apgalvo - protesti viņu dzīvi maz ietekmējot. Galvenā satiksmes artērija - metro - darbojas kā ierasts. Arī skolas, augstskolas un bankas. Kūsā arī kultūras dzīve. Piemēram, šis teātris atrodas vien pāris kvartālus no barikādēm, un kā liecina afiša, izrādes ir katru vakaru.
"Tovakar, kad solīja milicijas uzbrukumu barikādēm, visi izklīda kur nu kurš. No rīta darbā nebija jābūt. Visus palaida mājās. Bet tā Kijevā ir mierīgi," norāda vietējais iedzīvotājs Leonīds.
Svetlana un Jurijs cer, ka protestu rajons tālāk neizpletīsies: "Opozīcijai un valdībai ir jārunā. Ukraina ir jānosargā! Tai jābūt vienotai. Eiropai ir jāpalīdz Ukrainai. Lai Eiropa dod vīzas ukraiņiem. Lai tie, kuri grib, var braukt strādāt un sūtīt naudu uz mājām."
Grivnas vērtība krīt un krīt
Arī starp mītiņotājiem netrūkst cilvēku, kuri nav varējuši atrast darbu Ukrainā un devušies pelnīt iztiku uz citām valstīm. Ārzemēs strādā ap pieciem miljoniem ukraiņu, kuri pērn uz mājām pārsūtīja vairāk nekā 7,5 miljardus dolāru. Tas ir apmēram 4 % no Ukrainas kopprodukta.
Cik ilgi - nedēļas vai mēnešus - protesti turpināsies, kijevieši neņemas spriest. Taujāti par ieilgušās politiskās krīzes ietekmi uz valsts ekonomiku, iedzīvotāji saka - valsts maks bija tukšs jau pirms protestiem! Valdība paņēma Krievijas 15 miljardu dolāru aizdevumu. Tas politiķiem bija kārdinošs kumoss, lai Ukraina atteiktos no līguma par ES.
Taču Ukrainas ekonomiskās nedienas tas, visticamāk, nav atrisinājis. Februāra sākumā Ukrainas Nacionāla banka devalvēja grivnu, nosakot 18 gados zemāko kursu pret dolāru. Ierobežotas arī operācijas ar ārvalstu valūtu. Daudzas bankas izjūtot noguldījumu ievērojamu aizplūšanu. Kā paziņojusi valdība, finanšu jomu ietekmējot politiskā nestabilitāte.
Tomēr analītiķi ir pārliecināti, ka tas esot rezultāts sliktai valsts tautsaimniecības politikai, kas novedusi pie tirdzniecības un budžeta deficīta, recesijas un Ukrainas ārējā parāda pieauguma.
Eksperti prognozē, ka samazinoties grivnas vērtībai, nākamajās nedēļās Ukrainā varētu sadārdzināties importa preces un kāpt degvielas cenas. Bet noteiktie ierobežojumi darījumiem ar ārzemju valūtu sarežģīs uzņēmumu darbu. Gaisotne atkal var kļūt nokaitēta un tad jau neapmierināto ar valdības politiku varētu būt vairāk
