Hersonā joprojām notiek aktīva karadarbība – Krievija turpina uzbrukt gan frontes pievārtē esošajai pilsētai, gan arī Hersonas apgabalam.
Pilsētu apšauda katru dienu
"Hersona nemitīgti – faktiski katru dienu – piedzīvo ļoti smagus uzbrukumus un, kā otrdien preses konferencē pauda Hersonas militārās administrācijas pārstāvis Oleksandrs Tolokonnikovs – iepriekšējās nakts laikā, no rīta un arī šodien pilsētā turpinās apšaudes," Latvijas Radio (LR1) raidījumā "Pēcpusdiena" stāstīja Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance.
Tikai pirmdien no Dņepras kreisā krastā uz Hersonu un tās apgabalu raidīti turpat 300 dažādu ieroču lādiņi – aviobumbas, artilērijas, mīnmetēju, tanku un citu veidu šāviņi. Uzbrukumos kopš pirmdienas cietuši deviņi civiliedzīvotāji.
Cietušie un bojāgājušie Hersonā un tās apgabalā ir gandrīz katru dienu.
Nedēļas nogalē vienā no apšaudēm uz vietas tika nogalināta vesela ģimene, tai skaitā divi bērni. Viens no tiem, meitenīte vārdā Sofija, bija tikai 23 dienas veca.
Arī pēdējās diennakts laikā starp cietušajiem ir pieci bērni.
Mēģina atjaunot infrastruktūru
Neskatoties uz regulārajām apšaudēm, Hersonā un tās apgabalā palikt izvēlējušas aptuveni 25% no iedzīvotājiem, vēstīja Hersonas militārās administrācijas pārstāvis.
Pilsētā, kur pirms Krievijas iebrukuma dzīvoja ap 300 tūkstoši cilvēku, tagad, neskatoties uz nemitīgām, ļoti smagām apšaudēm, joprojām mitinās ap 70 tūkstoš iedzīvotāju.
Savukārt Hersonas apgabalā, kur līdz vispārējam iebrukumam dzīvoja ap 600 tūkstoš cilvēku, tagad mīt aptuveni 100 tūkstoši.
Elektrības, gāzes un ūdens padeve vietām ir atjaunota, bet citviet nav.
Nemitīgās apšaudēs Krievija cenšas iznīcināt visu svarīgo infrastruktūru. Ukraiņi postījumus mēģina novērst, taču ne visur to var paveikt ātri, skaidro Hersonas militārās administrācijas pārstāvis Oleksandrs Tolokonnikovs.
"41 apdzīvotu vietu diemžēl nevaram pieslēgt elektrībai. 31 apdzīvota vieta šobrīd tiek pastāvīgi apšaudīta un enerģētiķi nevar tur veikt darbus,
jo, mēģinot pieslēgt elektrību un veikt remontdarbus, apšaudēs nonāk arī viņi. Desmit apdzīvotās vietās šobrīd vairs nedzīvo neviens cilvēks, tur šobrīd nav vajadzības pieslēgt elektrību."
Daļa pilsētas bija applūdusi
Vietās, kur elektrību pieslēgt nevar, ir sagādāti ģeneratori, kas nodrošina ūdens padevi. Problēmas sagādā arī atjaunot gāzes padevi – šos darbus brigādes cenšas paveikt, nezaudējot savu cilvēku dzīvības.
Sargājot glābēju dzīvības, pašlaik nav iespējams arī veikt nepieciešamos darbus, lai saglābtu kādu Krievijas uzbrukumā smagi cietušu bibliotēku. Lai arī ir resursi, ar ko ēku un grāmatas pasargāt no lietus, drošības apsvērumu dēļ atbildīgie dienesti šos darbus nedrīkst veikt.
Tāpat joprojām daļēji nav atjaunota elektropadeve tai Hersonas daļai, kas pamatīgi applūda pēc Kahovkas hidroelektrostacijas dambja uzspridzināšanas. Pašas elektropadeves iekārtas – transformatori un citas – jau ir izžuvušas, taču pazemes komunikācijas joprojām atrodas ūdenī.
Skolēni mācīsies attālināti
Glābšanas dienesti dara visu iespējamo, lai postījumus pēc iespējas drīzāk novērstu. Pirmais darbs to sarakstā ir atjaunot gāzes padevi apdzīvotām vietām, jo gāze tiek izmantota arī apkurei. Turpinās arī darbi pie tā, lai Ukrainā un tostarp Hersonā darbu atsāktu skolas.
Septembrī mācības Hersonā plāno atsākt 190 skolas, kas ir puse no visām apgabalā esošajām. Šogad, salīdzinot ar pagājušo rudeni, mācīties plāno pat par 2000 vairāk bērnu nekā pērn,
stāstīja Hersonas apgabala administrācijas pārstāvis. Taču apmācību process notiks internetā – tikai attālināti.
Uzbrukumu intensiātes dēļ Hersona šobrīd neredz iespēju nodrošināt mācības klātienē. Tikmēr Ukrainas austrumu lielpilsētā Harkivā, kas arī cieš no regulārām apšaudēm, patvērumam skolēni varēs izmantot metro, kur mācībām pat pielāgotas īpašas telpas.
Hersonieši gaida Ukrainas karaspēka virzīšanos uz priekšu un Dņepras kreisā krasta atbrīvošanu no okupācijas karaspēka. Ja tas izdosies, tad skolās varētu atsākt klātienes mācības – Hersonā šim nolūkam ir ieplānotas 37 patvertnes.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
