NATO aizsardzības ministru sanāksme Briselē sākusies ar Ukrainas kontaktgrupas jeb Ramšteinas sanāksmi, kurā tie koordinēta militārā palīdzība un tiek runāts par konkrētiem soļiem. Lai gan tas nav tiešā veidā NATO pārraudzībā, tomēr šajā formātā piedalās daudzas NATO valstis. Ramšteinas formāta sanāksme notiek jau 13. reizi.
Šoreiz sanāksmē ir divas galvenās tēmas: atbalsts Ukrainai un kā to noturēt un palielināt.
Šajās dienās uzrunājot presi, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atkārtoja, ka līdz šim sniegtais atbalsts sāk parādīt rezultātus un tas spēj mainīt situāciju.
Stoltenbergs arī sacīja, ka šī tikšanās notiek svarīgā brīdī: "Ukraina ir sākusi pretuzbrukumu. Mēs redzam sīvas kaujas. Pagaidām tas vēl ir tikai sākums, bet mēs jau redzam, ka Ukraina gūst panākumus un atbrīvo okupētās teritorijas. Tas ir skaidrojams ar Ukrainas karavīru drosmi un zināšanām, bet arī norāda, ka NATO sabiedroto valstu sniegtais atbalsts vairāku mēnešu garumā pašlaik spēj mainīt situāciju kaujas laikā."
Turpina palīdzību
Stoltenbergs arī vērsa uzmanību gan uz Eiropas sabiedroto, gan arī no Ziemeļamerikas solīto palīdzību. Piemēram, ASV prezidents Džo Baidens nesen paziņojis par jaunu paketi ar munīcijas, pretgaisa aizsardzības un cita veida militāro atbalstu.
"Attiecībā uz transportlīdzekļu un tehnikas zaudējumiem kaujas laukā – šis ir karš. Tāpēc mēs zinām, ka kaujas postījumi tiks nodarīti abās pusēs. Svarīgi ir tas, ka ukraiņiem ir iespēja atgūt aprīkojumu, kas ir bijis bojāts, salabot, ja iespējams, atgriezt šo aprīkojumu cīņā. Un arī to, ka mums ir līdzekļi, lai turpinātu virzīt spējas uz priekšu," sacīja ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins.
Ceturtdien Vācijas, Bulgārijas, Dānijas un Luksemburgas pārstāvji parakstīja vienošanos par pievienošanos NATO daudznacionālajai munīcijas noliktavas iniciatīvai – tā nodrošina, lai karavīriem ir pieejams pareizais munīcijas daudzums pareizajās vietās. Notika arī tikšanās ar aizsardzības industrijas pārstāvjiem.
Nereti tiek runāts, ka no pretuzbrukuma izdošanās būs atkarīgs turpmākais atbalsts Ukrainai. Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) gan noliedza, ka būtu izvirzīti kādi nosacījumi Ukrainai turpmākā atbalsta saņemšanai.
"Šajā līmenī ir ļoti skaidra sapratne, ka mēs visi gribam cerēt uz brīnumu, visi gribam cerēt uz ātru Ukrainas uzvaru, bet dzīve ir dzīve. Mēs redzam, cik daudz un dārgi Ukrainai maksā šie svarīgie lēmumi. Arī mēs darām ļoti daudz. Šobrīd koncentrējamies uz Ukrainas karavīru apmācību. Jāteic, ka mūsu kolēģus pārsteidz tas karavīru skaits, ko Latvija ir apmācījusi jau līdz šim un plāno apmācīt līdz gada beigām," sacīja Mūrniece.
Kopumā šogad Latvijā varētu tikt apmācīti 3000 Ukrainas karavīri.
Briselē ieradies arī Ukrainas aizsardzības ministrs, kurš arī piedalās sarunās. Viņa galvenais uzsvars ir bijis uz to, ka Ukrainai ir nepieciešami iznīcinātāji. Par to gan pagaidām vienprātības NATO valstu vidū nav.
Apsver drošības garantijas
Runājot par Ukrainu un tās vēlmi iestāties NATO, ģenerālsekretārs paziņojis, ka nav vienprātības par Ukrainas pievienošanos NATO, kamēr tā karo ar Krieviju. Bet risinājums ir drošības garantijas.
Baidena administrācija sadarbojas ar NATO sabiedrotajiem, lai sniegtu Ukrainai drošības garantijas, kas vēl neatbilst Kijivas vēlmei, kas gribētu, lai šīs garantijas būtu no NATO. Gaidāms, ka ASV, Apvienotā Karaliste, Francija un Vācija formalizēs savu militāro un ekonomisko atbalstu Ukrainai, lai atbalsts turpinātu plūst arī pēc kaujām ar Krieviju.
Pašreizējā NATO un Ukrainas komisija tiks pārveidota par NATO un Ukrainas padomi, nodrošinot valstij līdzvērtīgu vietu pie galda ar 31 sabiedroto. Baltijas valstis, gatavojoties Viļņas samitam, protams, uzstāj uz Ukrainas ātrāku integrāciju NATO.
"Igaunija redz, ka Ukrainas nākotne ir NATO, un mēs, protams, darīsim visu, lai par to iestātos. Mēs gribētu, lai Viļņā tiktu sperti arī nākamie soļi – nevaram palikt tikai pie vēstījumiem, kas jau tika doti Bukarestē, bet paskatīsimies, kā būs. Formulējumiem būs ļoti svarīga nozīme," norādīja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.
Gaidāma arī Kodolieroču plānošanas grupas tikšanās. Lai arī tūlītēju draudu nav, jāņem vērā Krievijas paziņojums par taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā jūlijā, kas ir vēstījums Rietumiem, ka Putins neatkāpsies Krievijas sāktajā karā Ukrainā.
KONTEKSTS:
Jau vairāk nekā gadu, kopš 2022. gada 24. februāra, turpinās pēc Vladimira Putina pavēles sāktais Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, bet Krievijas spēkiem neizdodas salauzt ukraiņu pretošanos.
Krievijas Aizsardzības ministrija naktī uz 5. jūniju paziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki esot uzsākuši plaša mēroga pretuzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos. Paziņojumā teikts, ka operācijas mērķis bijis izlauzties cauri iebrucēju aizsardzības pozīcijām, kuras ukraiņi uzskatot par visvājākajām frontē, taču krieviem esot izdevies atsist pretuzbrukumu. Ukraina šīs ziņas noliedza.
Par Ukrainas pretuzbrukumu ir runāts jau vairākus mēnešus, taču amatpersonas iepriekš bija piesardzīgas izteikumos par tā izvēršanu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka viens no pretuzbrukuma uzdevumiem būs atbrīvot Krimu.
