Par Izraēlas kara kabineta sēdē pieņemto lēmumu atbildēt uz Irānas uzbrukumu, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo Izraēlas televīzijas 12. kanāls, kā arī Izraēlas sabiedriskā raidkorporācija.
Kāda Izraēlas amatpersona ASV raidsabiedrībai NBC pauda, ka Izraēlas atbilde varētu būt sagaidāma jau tuvākajā laikā.
Tikmēr ASV Nacionālās drošības padomes runasvīrs Džons Kērbijs paziņojis, ka Vašingtona no Irānas nebija saņēmusi iepriekšēju brīdinājumu par tās plānoto raķešu un dronu uzbrukumu Izraēlai, tādējādi noliedzot Teherānas amatpersonu iepriekš pausto.
Kērbijs arī teica, ka lēmums par atbildi Irānai paliek Izraēlas pārziņā.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu vakar otro reizi mazāk nekā 24 stundu laikā saistībā ar Irānas uzbrukumu sasauca kara kabineta sēdi. Tomēr amatpersonas nav plašāk komentējušas atbildes trieciena veidu. Savukārt Izraēlas mediji, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, ziņoja, ka kara kabinets ir nolēmis dot "skaidru un spēcīgu" atbildi, lai nodotu vēstījumu Irānai, ka šādi plaša mēroga uzbrukumi nepaliks bez reakcijas.
Tajā pašā laikā Izraēla nevēlas, lai tās atbildes reakcija izraisītu reģionālu karu vai izjauktu koalīciju, kas tai palīdzēja aizsargāties pret Irānas uzbrukumu. Izraēla arī plāno koordinēt savu rīcību ar ASV.
Izraēlas dusmas, iespējams, varētu mazināt starptautiskais spiediens, jo ietekmīgāko pasaules valstu līderi nosodīja Irānas uzbrukumu un norādīja uz veiksmīgo aizstāvēšanos, kas ļāva izvairīties no cilvēku upuriem.
Vakar izskanēja informācija, ka tikai ASV prezidenta Džo Baidena tālruņa saruna ar Netanjahu atturējusi Izraēlu no tūlītēja trieciena. Laikraksts "The New York Times" arī informē, ka Baidens un viņa administrācijas pārstāvji apņēmušies novērst konflikta eskalāciju, jo sekmīgā aizsardzība esot liela stratēģiska uzvara, kas neprasa jaunu atbildes triecienu.
Arī ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins telefonsarunā ar Izraēlas aizsardzības ministru Joavu Galantu aicinājis Izraēlu atturēties no pretuzbrukuma Irānai, lai neapdraudētu reģionālo stabilitāti.
Bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Deivids Petreuss intervijā raidsabiedrībai BBC sacīja, ka ASV nevēlas pieļaut tiešu militāru konfliktu starp Izraēlu un Irānu, jo tas varētu nopietni iedragāt globālo ekonomiku, jo īpaši naftas cenas.
Taču Petreuss arī norādīja, ka Irānas pirmais tiešais militārais uzbrukums Izraēlai ir "ļoti liels notikums", tāpēc Rietumiem esot jāapzinās, ka Izraēla to nevar tā vienkārši aizmirst. Petreuss domā, ka Izraēla nopietni izsvērs savu atbildi, lai nepieļautu, ka varētu izcelties plašāks militārs konflikts.
Savukārt bijušais Baltā nama padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons uzskata, ka Izraēlai ir visas tiesības atriebties Irānai, tostarp iznīcināt tās kodolieroču programmu. Boltons arī uzskata par apkaunojošiem ASV prezidenta Baidena administrācijas aicinājumus Izraēlai neatbildēt uz Irānas plašo uzbrukumu.
Izraēlas ārlietu ministrs Israels Kacs jau pavēstījis, ka gatavo diplomātisko uzbrukumu Irānai, kas būtu jaunas sankcijas Irānas kodolprogrammai.
Viņš izsūtījis vairāk nekā 30 pasaules valstu vadītājiem lūgumu ieviest jaunas sankcijas pret Teherānu. Šķelšanās par to, kādu atbildes soli spert pret Irānu, ir ne tikai Izraēlas kara kabinetā, bet arī sabiedrībā. Kā liecina Jeruzalemes Universitātes veiktā aptauja, puse aptaujāto uzskata, ka Izraēlai jāatturas no militāras atbildes.
KONTEKSTS:
Irāna no savas teritorijas sestdien raidījusi uz Izraēlu bezpilota lidaparātus, paziņojusi Izraēlas armija. Irāna un Izraēla jau gadu desmitiem bijušas ienaidnieces, taču šis ir pirmais gadījums, kad Irāna no savas teritorijas vērsusi tiešu militāro uzbrukumu pret Izraēlu.
Izraēla paziņojusi, ka tā rūpīgi apsver turpmāko rīcību pēc Irānas dronu un raķešu uzbrukuma. Tikmēr ASV norādījušas, ka Vašingtona neiesaistīsies iespējamā Izraēlas atbildes uzbrukumā Irānai.
