Amatpersona: Ukrainā atgriezušies tikai 517 no 20 000 Krievijas nolaupīto bērnu

Ukrainā divu gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma atgriezti tikai 517 no aptuveni 20 000 bērnu, kuri tika nelikumīgi aizvesti un turēti Krievijā, paziņoja Ukrainas cilvēktiesību komisārs Dmitro Lubinecs.

Saskaņā ar Ukrainas iestāžu oficiālajiem datiem, pērnā gada beigās no Ukrainas uz Krieviju aizvesti vismaz 19 546 bērni. Šis skaitlis attiecas tikai uz oficiāli reģistrētajiem gadījumiem, un tiek uzskatīts, ka patiesais skaitlis ir ievērojami lielāks, atsaucoties uz viņa teikto, vēstīja medijs "Radio Brīvā Eiropa"/"Radio Brīvība" (RFE/RL).

Uzstājoties Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Lubinecs sacīja, ka šobrīd Ukrainā atgriezušies arī 2828 pieaugušie, tostarp 150 civiliedzīvotāji.

"Mūsu uzdevums ir atgriezt visus," teica amatpersona, aicinot starptautisko sabiedrību pastiprināt centienus, lai to paveiktu.

Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) Hāgā pagājušā gada martā izdeva aresta orderus pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Maskavas bērnu tiesību komisāri Mariju Ļvovu-Belovu saistībā ar apsūdzībām kara noziegumos, kas saistīti ar Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju, kā arī nelikumīgu cilvēku pārvietošanu uz Krieviju no Ukrainas kopš Krievijas uzsāktā pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī.

SKT norādīja, ka Putins nav "pienācīgi kontrolējis civilos un militāros padotos, kuri izdarīja vai pieļāva šo darbību veikšanu un kuri atradās viņa efektīvā pakļautībā un kontrolē saskaņā ar augstākā līmeņa atbildību".

SKT lēmumu atbalstīja ASV un lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) valstu, taču Ungārija bloķēja kopīgu ES lēmumu.

Kremlis ir noraidījis apsūdzības par piespiedu deportāciju. Krievijas iestādes apgalvo, ka tās bērnus glābušas no karadarbības un ir gatavas atgriezt tos, kurus lūdz viņu vecāki un aizbildņi.

KONTEKSTS:

Tieši par bērnu deportācijām uz Krieviju no okupētajām Ukrainas teritorijām Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi. Putina arestēšana un izdošana tiesai ir maz ticama, bet aresta orderis sašaurina Putina iespējas ceļot, liedzot viņam apmeklēt valstis, kas atzīst šīs tiesas jurisdikciju.

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti