Februārī Ukrainas dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām skāra gandrīz piekto daļu Krievijas jēlnaftas pārstrādes jaudas. Pēdējo dienu laikā Ukraina uzbrukusi gan "Lukoil", gan "Rosņeft" rūpnīcām.
Vienā no šādiem triecieniem, kas notika Ņižnijnovgorodas apgabalā esošajā "Lukoil" rūpnīcā, iespējams, gājis bojā uzņēmuma viceprezidents Vitālijs Robertuss. Trešdien pēcpusdienā kompānijas "Lukoil" preses dienests paziņoja par Robertusa "pēkšņo nāvi" 54 gadu vecumā. Nāves cēloņi nav norādīti.
Vēl februārī Ukrainas dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām skāra gandrīz piekto daļu Krievijas jēlnaftas pārstrādes jaudas.
Marta sākumā nozare gan esot atguvusies, jo arī jāsaprot, ka ne visi triecieni šīm rūpnīcām nozīmē to, ka postījumi tajās ir tik milzīgi, ka tās nākas slēgt, vai, ja tās tiek slēgtas, ka tas notiktu uz ļoti ilgu laiku.
Eksperti norāda, ka naftas pārstrādes rūpnīcas aizvien būs būtisks Ukrainas armijas īstenoto triecienu mērķis, kas ietekmē naftas pārstrādi.
"Tā nav jauna taktika. 2022. gadā tādi uzbrukumi jau notika Krievijas austrumos. Pagājušajā gadā tas turpinājās. Cita lieta, ka, ja tā varētu teikt, "roka kļuva garāka" un pieejamas gaisa triecieniem kļuva tās rūpnīcas, ka šķita neaizsniedzamas. Un triecieni kļūst arī sistēmiski," vērtēja ukraiņu domnīcas Globālo pētījumu centra "Stratēģija XXI" analītiķis Mihailo Gončars. "Sporādiskiem uzbrukumiem bija īstermiņa efekts, bet tagad uzbrukumi ir arī masīvāki, jo ar pāris droniem efektu nesasniegsi… Cita lieta, ka tas ir jāturpina, citādi pēc kāda mēneša vai diviem darbība tiks atjaunota. Tomēr pateikt, cik ilgstoši tas ietekmēs rūpnīcu darbu, ir grūti. Neviena rūpnīca neteiks, cik ilgi un ko tā rūpnīcā atjaunos un kas ir ticis iznīcināts."
Šajās rūpnīcās ir arī gana daudz Rietumos ražota aprīkojuma, jo tās daudzu pēdējo gadu laikā tikušas pakāpeniski modernizētas, un tagad šīs iekārtas ir vai nu neiespējami, vai grūti iegūt.
Ukraina bieži veic triecienus pa infrastruktūras objektiem Krievijā, pārsvarā cenšoties trāpīt tām vietām, kuras ir saistītas ar Krievijas armijai nepieciešamā aprīkojuma vai izejvielu ražošanu. Viens no biežiem mērķiem ir naftas pārstrādes rūpnīcas. Triecienu mērķis pa šiem objektiem ir traucēt Krievijas eksportu un degvielas piegādi Krievijas armijai frontes līnijās.
Tikmēr Ukrainas pusē karojošie krievu brīvprātīgo formējumi par ieiešanu Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalos ziņoja otrdien. Informācija par tur notiekošo ir skopa. Krievija par to runā maz un, kad runā, tad norāda, ka visi uzbrukumi ir atsisti.
Tikmēr leģions "Brīvā Krievija" vēsta, ka trīs līdz piecās apdzīvotās vietās Belgorodas apgabalā kaujas ar Krievijas armiju turpinoties.
Militārās operācijas centrā atrodoties Kurskas apgabalā esošais Tjotkines ciems. Leģions minējis, ka operācija ietver arī gaisa triecienus Kurskas un Belgorodas apgabalos, un aicinājis tos apgabalu iedzīvotājus, kuri atrodas tuvu militārajiem objektiem, evakuēties. Tāpat leģiona karavīri uzsver, ka viņu operācija novērš Krievijas bruņoto spēku uzmanību un resursus, un ir arī politiski uzdevumi, proti, tiek sūtīts signāls Krievijā palikušajiem Putina oponentiem.
Tikmēr Ukrainas hakeriem izdevies uzlauzt sabiedriskā transporta biļešu apmaksas sistēmu Maskavā un Kazaņā. Kā informē Ukrainas informācijas tehnoloģiju (IT) armija jeb tie hakeri, kas apvienojušies cīņā pret Krieviju, viņiem izdevies atslēgt sistēmu, kas kopumā apkalpo 38 Krievijas reģionus. Par mērķi kļuvuši vairāki Krievijas valdības un vietējie portāli, un zaudējumi uzbrukuma rezultātā izrādījās lielāki, nekā hakeri bija gaidījuši.
Krievija kārtējo reizi apšauda Ukrainu ar droniem "Shahed", gaisa trauksmei skanot austrumos un centrālajā daļā, savukārt Kijivā šorīt skanējusi trauksme saistībā ar iespējamu raķešu triecienu. Harkivā drons nogāzies pilsētas centrā pie privātmājām, taču cietušo neesot.
