Arvien biežāki kļūst tādi Krievijas uzbrukumi, par kuriem pirms tam nepaspēj brīdināt vai gaisa trauksme skan pēc tam, kad uzbrukums jau ir dzirdams visā pilsētā. Līdz ar to pirmais, ko šonakt ap trijiem naktī  Kijivas iedzīvotāji dzirdēja, bija šie ļoti spēcīgie blīkšķi, kad pretgaisa aizsardzība notriec raķetes. 

Smagi postījumi ir nodarīti Dnipro rajonā, kur cietušas daudzstāvu dzīvojamās mājas, sadegušas daudzas automašīnas, sabojāts ūdensvads un atsevišķas ēkas palikušas bez elektroapgādes.

Viena liela daudzstāvu ēka ir arī palikusi pilnīgi bez logiem – tur arī visvairāk ievainoto cilvēku. 

"Es gulēju, un mani reizē ar durvīm un logiem izsita koridorī. Es jau esmu apsaitēts... apsaitēts kā mūmija. Gribu vismaz mājās tikt – kaut vai telefonu atrast," Ukrainas telemaratonā teica kāds cietušais.

"Mani ielaida paņemt mantas, dokumentus, mājdzīvniekus. Vienu atradām, bet vienu neatradām. Es pat nespēju aptvert. Mēs atvērām durvis – tur viss bija dūmos, nebija ko elpot. Sapratām, ka jāskrien ārā no mājas," par savām sajūtām notikuma brīdī stāstīja uzbrukumā cietušās mājas iedzīvotāja.

Vietējie mediji ziņoja, ka cietušo cilvēku varētu būt vairāk nekā publiski norādītie 53, jo daudzi, kuriem nebija smagas traumas, nelūdza palīdzību, bet mēģināja paši sev palīdzēt. Kopumā medicīnas iestādēs nogādāti 20 cilvēki.

Šobrīd arī turpinās darbs, lai apzinātu postījumus, kā arī organizētu apmešanās vietu bez mājām palikušajām ģimenēm. Zināms, ka viena skola, kas atradās turpat blakus smagi cietušajām ēkām, tiek slēgta un tur izveidos tā dēvēto "Neuzvaramības punktu" – vietu, kurā varēs apmesties izpostīto māju cilvēki, līdz viņu īpašumi tiks atjaunoti tādā kārtībā, lai tajos varētu atgriezties.

Arī elektrības padevi uzbrukumā cietušajos kvartālos sola atjaunot jau pēc dažām stundām.

Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim Vašingtonā tika uzdots diezgan tiešs jautājums – kā viņš vērtē vizītes rezultātus, uz ko amatpersona atbildēja ļoti diplomātiski.

Zelenskis norādīja, ka daudz stāstījis par vajadzībām un patiešām jutis amerikāņu atbalstu. Taču skaidrs, ka Pentagona nupat paziņotā palīdzība par 200 miljoniem dolāru nav tas atbalsts, ko Ukraina ir gaidījusi. 

Ukrainai jau šobrīd frontē ir ļoti smaga situācija – trūkst munīcijas, un ASV novēršanās varētu palīdzēt Putinam sekmīgāk īstenot noziedzīgo iebrukumu Ukrainā. Tāpat zināms, ka savus solījumus šobrīd netur ne tikai amerikāņi ar milzīgo solīto atbalstu 60 miljardu ASV dolāru apmērā, bet arī tās Eiropas Savienības (ES) valstis, kas bija solījušas līdz nākamā gada martam piegādāt miljonu artilērijas lādiņu.

Situācija Ukrainā veidojas bīstama. Latvijas Radio sastaptie ukraiņi arvien sarūkošo atbalstu no Rietumu sabiedrotajiem vērtēja dažādi.

"Es saprotu, ka 200 miljoni… Tas mums ir divām kara dienām šobrīd. Kāds tur sarūgtinājums… Ir tikai cerības, ka nepieciešamo tomēr iedos. Es esmu tāds cilvēks. Labi, ka palīdz. Palīdzēs vēl vairāk – būs labāk!" vērtēja kāds aptaujātais vīrietis.

"Es tikai cerēju, bet rezultāti… Redziet kādi – nav attaisnojušies. Bet es ticu Ukrainas spēkam un domāju, ka viss būs labi," tikmēr pauda kāda  ukrainiete.

Ukrainas prezidents trešdienas rītā arī izplatīja paziņojumu, kurā norādīja, ka Ukraina turpinās strādāt pie aizsardzības spēju stiprināšanas. Esot jauni spēcīgi piegādes līgumi, un tiek strādāts pie piegāžu paātrināšanas. 

Ukrainas amatpersonas arī domā par gaisa telpas aizsardzības spēju stiprināšanu, kas, kā parādīja trešdienas naktī notikušais uzbrukums Kijivai, šobrīd ir ļoti svarīgs jautājums ukraiņu izdzīvošanai.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.