Ukrainas likumi un konstitūcija gan aizliedz rīkot vēlēšanas laikā, kad valsts ir karastāvoklī. Un tādā Ukraina atrodas, kopš pērn februārī valstī iebruka Krievija. Neskatoties uz karastāvokli un Ukrainas likumiem, tās ārvalstu partneri – ASV un Eiropas valstis – iestājās par to, lai Ukraina vēlēšanas nākamgad tomēr sarīkotu.
Tā, piemēram, par to runājis Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents Tinijs Kokss. Viņaprāt, Ukrainas iestādēm ir jāizdomā, kā reaģēt uz šo izaicinājumu un tomēr nodrošināt vēlēšanas.
Arī ASV republikāņu senators Lindsijs Greiems izteicies, ka Ukrainai būtu jāsper solis pretī demokrātijai un jāsarīko vēlēšanas 2024. gadā.
Tas šobrīd ir atvērts jautājums. Kamēr īstas skaidrības par turpmāko nav, Ukrainas nevalstiskās organizācijas pēdējā laikā arvien skaļāk pauž iebildumus pret vēlēšanu organizēšanu.
100 ukraiņu nevalstiskās organizācijas ir parakstījušās pret vēlēšanu organizēšanu. Viena no tām ir arī platforma "Opora".
"Daudz kur vēlēšanu infrastuktūra ir iznīcināta, jo tās ir skolas, komunālās saimniecības ēkas. Tur nav iespējams garantēt drošību. Otrs, ļoti daudz cilvēku – pēc mūsu datiem ap 6 līdz 8 miljoni ukraiņu – šobrīd ir ārzemēs. Kā iesaistīt šos cilvēkus balsošanā – tas ir ļoti sarežģīts jautājums," vērtēja organizācijas pārstāvis Anatolijs Bondarčuks.
"Cits jautājums ir militārpersonas – mums šobrīd, atbilstoši oficiālajiem datiem, ir apmēram miljons cilvēku, kas iesaistīti valsts aizsardzībā. Protams, ka viņi nevarēs nobalsot ierakumos. Skaidrs, ka ne visi tur ir, bet liela daļa gan. Tātad vēl viens miljons cilvēku ļoti nozīmīgu cilvēku, kas šobrīd aizstāv valsti, – viņi nevarētu nobalsot. Tā mums ir problēma," viņš piebilda.
Jāņem vērā, ka milzīgs izaicinājums būtu arī nodrošināt starptautisko novērotāju darbu frontes apgabalos – var tikai minēt, cik daudz būtu tādu cilvēku, kas būtu gatavi riskēt ar savām dzīvībām un tur veikt novērotāja darbu. Vide ir ļoti nedroša, un tur notiek sīva karadarbība.
Turklāt Ukraina nevarētu nodrošināt vēlēšanu procesu arī tās okupētajās daļās, kur šobrīd iegājis Krievijas karaspēks, kur okupācijas vara īstenojusi viltus referendumus, kur cilvēki zem ieroču stobriem ir bijuši spiesti balsot par atbalstu dalībai Krievijas federācijā.
Un pat arī attālāk no frontes būtu milzīgi izaicinājumi gādāt par drošību iecirkņos, kur vēlēšanu dienās pulcētos liels skaits cilvēku. Šīs vietas varētu kļūt par Krievijas uzbrukumu mērķiem.
Lai arī 2019. gadā, prezidenta vēlēšanās startējot pirmo reizi, Zelenskis publiski solīja būt par prezidentu tikai uz vienu termiņu, šobrīd intervijā portugāļu medijam paziņojis, ka vēlēšanās tomēr piedalītos.
Zelenskis skaidroja, ka šādos kara apstākļos viņš nepametīs savu valsti un piedalīsies vēlēšanās, ja tādas tiks rīkotas.
Iepriekš viņš arī izteicies, ka, lai nākamgad vēlēšanas tomēr varētu noorganizēt, ir nepieciešamas izmaiņas likumos. Tāpat arī nepieciešams ievērojams ārvalstu partneru finansējums un arī starptautiskie novērotāji, kas būtu gatavi veikt šo funkciju arī ierakumos.
Tāpat būtu jāatrisina jautājums, kā nobalsot varētu visā pasaulē izkaisītie miljoniem ukraiņu bēgļu. Zelenskis uzsvēra, ka, ja nu notiek izšķiršanās par vēlēšanām, tad tām jābūt likumīgām un demokrātiskām – lai nebūtu ne mazāko šaubu par to rezultātu likumību.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
