Ziņojumā aplēsts, ka no 2021. gada 1. februāra līdz 2022. gada 30. septembrim "politisku apsvērumu" dēļ nogalināti 6337 civiliedzīvotāji un vēl 2614 civiliedzīvotāji ievainoti.
Tas ir daudz lielāks upuru skaits, nekā lēsts iepriekš, arī citu starptautisko organizāciju ziņojumos.
Jaunākais ziņojums liecina, ka gandrīz pusi upuru jeb 3003 cilvēkus nogalināja Mjanmas hunta – armija, policija un kaujinieki –, bet 2152 cilvēku nogalināšanā vainojami bruņotās opozīcijas grupējumi.
12 cilvēku nāve saistāma ar citu civiliedzīvotāju, kas nav saistīti nedz ar režīmu, nedz opozīciju, rīcību, bet 1170 cilvēku slepkava nav noskaidrots.
Ziņojums balstīts datos no "uzticamiem medijiem". Pētnieki pieļauj, ka reālais upuru skaits ir vēl lielāks.
Mjanmas armija 2021. gada 1. februārī sagrāba varu valstī, gāžot Aunas Sanas Su Či valdību. Militārā hunta apspiež demokrātiskus protestus un disidentus. Vietējo aktīvistu apkopotā informācija liecina, ka kopš huntas nākšanas pie varas aizturēti vairāk nekā 23 000 cilvēku.
Militārā hunta izdara spiedienu arī pret medijiem, cenšoties kontrolēt informācijas plūsmu. Tiek traucēta interneta darbība un atņemtas darbības licences vietējiem plašsaziņas līdzekļiem.
KONTEKSTS:
2021. gada februāra sākumā Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā notika militārais apvērsums. Ģenerāļi puča sarīkošanu pamatoja ar iepriekšējā gada novembra vēlēšanās it kā notikušajām nelikumībām. Vēlēšanās pārliecinošu uzvaru bija guvusi Nacionālā demokrātijas līga.
Kad militārie spēki pārņēma varu, Mjanmas valdības vadītāja Auna Sana Su Či un citi valdošās Nacionālās demokrātijas līgas augstākie pārstāvji tika aizturēti. Daudzas valstis nosodījušas Mjanmā notiekošo. ASV un Lielbritānija ieviesušas sankcijas pret huntu. Lielākā daļa Mjanmas kaimiņvalstu gan apgalvo, ka starptautiskajai sabiedrībai nav jāiejaucas Mjanmas iekšpolitikā.
Militāristi ir apņēmušies sarīkot vēlēšanas šī gada augustā, taču Rietumu valdības tās jau nodēvējušas par viltus vēlēšanām.
