Paredzams, ka Lai uzvara vēlēšanās vēl vairāk palielinās spriedzi Taivānas un Ķīnas attiecībās. Situācijas saasināšanās var novest arī pie jauna konflikta starp Ķīnu un ASV.
Taivānā sestdien notika prezidenta un parlamenta vēlēšanas, kurām ar lielu uzmanību sekoja visa pasaule.
Šīm vēlēšanām pievērsta liela uzmanība, jo balsošanas iznākums lielā mērā ietekmēs ne tikai situāciju reģionā, bet arī attiecības starp abām pasaules spēcīgākajām lielvarām - Ķīnu un ASV.
Vēlēšanu iznākumu novērtē kā demokrātijas uzvaru
Dienvidķīnas jūrā esošā Taivāna jau sen bijusi Ķīnas un ASV saspīlēto attiecību epicentrā. Ķīnas armijas manevri pie salas, amerikāņu politiķu vizītes Taivānā – šīs un citas darbības abu valstu starpā laiku pa laikam rada asu vārdu apmaiņu.
Ķīna joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un neizslēdz arī iespēju izmantot spēku, lai panāktu tās "atkalapvienošanos" ar kontinentālo Ķīnu.
Ķīna iepriekš brīdinājusi, ka Lai, kuru Pekina dēvē par bīstamu separātistu, kļūšana par prezidentu novedīs pie "kara un pagrimuma" salā.
Taču šie draudi nav iebiedējuši salas iedzīvotājus, un provizoriskie prezidenta vēlēšanu rezultāti liecina, ka vēlēšanās uzvarējis tieši pašreizējais viceprezidents Lai Cjinde. Rietumu pasaulē viņš pazīstams kā Viljams Lai (taivānieši apzinās, ka rietumniekiem ir grūti izrunāt ķīniešu vārdus, tādēļ starptautiskā saziņā daudzi izmanto rietumnieku vārdus).
Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem viņš saņēmis nedaudz virs 40% balsu.
Taivānā prezidenta vēlēšanas notiek tikai vienā kārtā, un tajās par uzvarētāju tiek atzīts tas kandidāts, kurš iegūst visvairāk balsu.
Abi pārējie kandidāti jau atzinuši savu sakāvi.
Savā uzvaras runā Lai raksturoja vēlēšanu iznākumu kā "demokrātijas uzvaru".
"Pateicoties Taivānas iedzīvotājiem, mēs kopā esam uzrakstījuši jaunu demokrātijas lappusi un parādījuši pasaulei, cik ļoti mēs lolojam savas demokrātiskās institūcijas, un tas ir kaut kas tāds, no kā mēs nekad neatteiksimies," pavēstīja Lai.
"Taivāna ir parādījusi pasaulei, ka starp demokrātiju un autoritārismu mēs esam izvēlējušies nostāties demokrātijas pusē."
Viņš uzsvēra, ka prezidenta amatā būs gatavs aizstāvēt Taivānu pret Ķīnas draudiem.
Pekina palielinās spiedienu
Lai pārstāv valdošo Demokrātisko progresīvo partiju. Viņš stingri iestājas par Taivānas neatkarību un par ciešu attiecību veidošanu ar ASV.
"Ja mani ievēlēs par prezidentu, es turpināšu iet pa demokrātijas un miera ceļu. Es būšu starptautiskajā brīvības un demokrātijas nometnē. Turklāt es mūžīgi būšu kopā ar Taivānas tautu," pirms vēlēšanām teica Lai.
Atšķirīgu nostāju pauda viņa galvenais sāncensis Hou Jouji, kurš pārstāv opozīcijā esošo Ķīnas nacionālistu jeb "Gomiņdana" partiju. Viņš uzstāj, ka Taivānai jāuztur dialogs ar Pekinu.
Trešais kandidāts ir Ke Veņdže, kas pārstāv nesen dibināto Taivānas Tautas partiju. Viņš vēlētājiem piedāvā "vidusceļu".
Tiesības balsot vēlēšanās bija teju 20 miljoniem taivāniešu un vairāk nekā miljonam šīs bija pirmās vēlēšanas.
Vienlaikus prezidenta vēlēšanām notika arī parlamenta vēlēšanas. Tajās Lai pārstāvētajai partijai tik labi neveicās, un tā ir zaudējusi vairākumu parlamentā.
Jaunā prezidenta inaugurācija gaidāma 20. maijā. Paredzams, ka Ķīna pirms tam mēģinās palielināt spiedienu uz Taivānu.
Bažas par iespējamo Ķīnas reakciju
Lai uzvara prezidenta vēlēšanās nozīmē, ka šī ir pirmā reize, kad Taivānas neatkarības atbalstītāji noturējušies pie varas trīs pilnvaru termiņus pēc kārtas. Iepriekš divus termiņus Taivānā valdīja prezidente Cai Inveņa.
Tagad lielākās bažas rada jautājums, kāda būs komunistiskās Ķīnas reakcija uz Demokrātiskās progresīvās partijas kandidāta uzvaru.
Jau pirms vēlēšanām Pekina neskopojās ar draudiem. Ķīnas armija draudējusi sagraut jebkurus centienus veicināt Taivānas neatkarību.
Ķīnas Aizsardzības ministrija apsūdzējusi Taivānas valdošo Demokrātisko progresīvo partiju salas virzīšanā pretī bīstamiem kara apstākļiem, iegādājoties ieročus no ASV.
KONTEKSTS:
Taivānas sala ar 23 miljoniem iedzīvotāju atrodas ap 180 km attālumā no kontinentālās Ķīnas.
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) jeb komunistiskā Ķīna uzskata Taivānu par neatņemamu savas valsts sastāvdaļu, bet Taivāna tam nepiekrīt un uzstāj uz savu suverenitāti.
Konflikta saknes meklējamas notikumos pēc Otrā pasaules kara, kad Ķīnā plosījās pilsoņu karš, kas 1949. gadā noslēdzās ar Mao Dzeduna vadīto komunistu uzvaru un ĶTR pasludināšanu. Ķīnas nacionālistu valdība atrada patvērumu Taivānā un pasludināja Taibeju par Ķīnas Republikas galvaspilsētu. Kopš tā laika komunistiskā Ķīna ir centusies pakļaut Taivānu savai kontrolei, bet Taivāna atteikusies pakļauties šīm prasībām.
Pekinas komunisti brīdina, ka nepieciešamības gadījumā ir gatavi atrisināt "Taivānas jautājumu" ar militāru spēku.
Taivānas neatkarību pašlaik oficiāli ir atzinušas tikai 13 valstis: galvenokārt Klusā okeāna salu un Latīņamerikas valstis, kā arī Vatikāns.
