Ukrainas parlamenta deputātiem neļauj atkāpties no amata

Ukrainas izdevums "The Kyiv Independent" vēsta par interesantu situāciju, kas izveidojusies Ukrainas parlamentā. Proti, daudzi parlamenta deputāti vēlas atkāpties no amata pirms sava pilnvaru termiņa beigām, taču viņiem to neļauj darīt. To norādījis valdošās partijas "Tautas kalps" frakcijas vadītājs Dāvids Arahamija.

Ja Ukrainas deputāts iesniedz atlūgumu, tas ir jāapstiprina vai jānoraida deputātu vairākumam. Taču citi deputāti šobrīd neļauj saviem kolēģiem atkāpties, jo parlamentam ir jāpieņem tautai nepieciešamie likumi.

Kara laikā nav iespējams ievēlēt jaunus deputātus

Saskaņā ar bezpeļņas organizācijas "Chesno" datiem kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma sākuma no amata atbrīvoti 17 deputāti. Gandrīz visi no viņiem pieder prokrieviskajai partijai "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" (OPZŽ). 

Atņemot deputāta mandātu, attiecīgajā vēlēšanu apgabalā jārīko vēlēšanas jauna deputāta ievēlēšanai, taču kara laikā tas nav iespējams.

Jau pirms 2022. gada februāra Ukrainas parlamentā pietrūka 27 deputātu, jo 2014. un 2019. gada vēlēšanas Krievijas okupētajos apgabalos Donbasā un Krimā netika rīkotas.

Pašlaik Ukrainas parlamentā ir 400 deputātu, bet pēc likuma vajadzētu būt 450.

Arahamija norādījis, ka nepieciešamo deputātu trūkums un minimālais parlamenta frakciju slieksnis ietekmē parlamenta darbību. Eksperti gan uzskata, ka deputātu trūkums joprojām ir tālu no tā, lai kritiski ietekmētu parlamenta spēju balsot par svarīgiem jautājumiem.

Zelenskis sācis vizīti ASV

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir sācis vizīti ASV, kur uzrunā Vašingtonā dedzīgi lūdzis turpināt ASV militāro atbalstu, brīdinot, ka nespēja palīdzēt viņa valstij sakaut Krievijas iebrukumu piepilda Kremļa "sapņus" par demokrātijas sagraušanu Eiropā.

Uzrunājot sanākušos Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, Zelenskis sacīja, ka Ukraina cīnās ne tikai par savu eksistenci, bet arī lai nosargātu brīvības, kas pavērās visā Eiropā pēc PSRS sabrukuma.

Zelenskim otrdien plānotas tikšanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu un abu partiju Kongresa līderiem, tostarp republikāņu Pārstāvju palātas spīkeru Maiku Džonsonu.

Zelenskis ticies arī ar Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas vadītājiem, cenšoties nostiprināt atbalstu savas valsts ekonomikai kara laikā.

Starptautiskais Valūtas fonds atļāvis Ukrainai izmaksāt vēl vienu finansējuma daļu 900 miljonu ASV dolāru apmērā. Tā ir pēdējā daļa no 15,6 miljardu dolāru lielās finansiālās palīdzības.

Fonda vadītāja Kristalina Georgijeva slavēja Zelenski un citus Ukrainas politikas veidotājus par pareizu ekonomikas pārvaldību kara laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti