Jaunais valdības līderis Tusks ir pasludinājis jauna laikmeta sākumu gan Polijas politikā, gan Varšavas attiecībās ar Briseli.
Tusks jau bija Polijas valdības vadītājs no 2007. līdz 2014. gadam. Eiropas Savienības (ES) līderi izrādījuši neslēptu prieku par viņa atgriešanos pie varas Polijā, jo uzskata, ka sadarboties ar Tusku būs daudz vieglāk nekā ar līdzšinējo Polijas valdību.
Varas maiņa pirms ES samita
Polijas parlamenta balsojums par Tuska valdības apstiprināšanu gaidāms ap pulksten 17 pēc Latvijas laika. Paredzams, ka valdība izturēs uzticības balsojumu, jo Tuska vadītā koalīcija var rēķināties ar 248 no 460 deputātu balsīm.
Trešdien no rīta Polijas prezidents Andžejs Duda apstiprinās Tuska valdības pilnvaras, lai ceturtdien Tusks varētu doties uz Eiropas Savienības līderu sanāksmi Briselē.
Līdz ar Tuska valdības apstiprināšanu būs pielikts punkts astoņus gadus ilgajam periodam, kurā pie varas bija nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums".
Sabiedrība liek lielas cerības uz jauno valdību, tiesa, kamēr amatā ir pašreizējais prezidents, valdības darbs varētu nebūt īpaši viegls un raits.
Pirmdien neveiksmi cieta līdzšinējā Polijas premjera Mateuša Moravecka mēģinājums panākt viņa izveidotās valdības apstiprināšanu. Moravecka pārstāvētā partija "Likums un taisnīgums" parlamenta vēlēšanās izcīnīja 194 mandātus, bet tai neizdevās atrast koalīcijas partnerus.
Polijas parlamenta sēdi pirmdien skatījās daudzi poļi, un tai tika pievērsta liela uzmanība. Vienā no Varšavas kinoteātriem to varēja skatīties uz lielā ekrāna, un šo iespēju izmantoja simtiem cilvēku.
"Mums astoņus gadus pie varas bija galēji labējā partija. Viņi ir mēģinājuši ierobežot noteiktas tiesības un brīvības. Pēc astoņiem gadiem viņu valdīšanai pienāks gals," priecājās viens no skatītājiem.
Tusks savu uzvaru raksturo kā "tumsas" padzīšanu
Pēc tam jau notika balsojums par nākamā premjera amata kandidāta nominēšanu, un tas bija Donalds Tusks, bijušais Polijas premjers un opozīcijas alianses izvirzītais premjera kandidāts. Viņš saņēma 248 deputātu atbalstu jaunās valdības veidošanai.
"Gribu pateikties visiem poļiem. Paldies Polijai! Šī patiešām ir brīnišķīga diena, nevis man, bet visiem tiem, kuri šajos garajos gados dziļi ticēja, ka būs labāki laiki un ka mēs padzīsim tumsu, ka mēs padzīsim ļaunumu, un tas notika, pateicoties jums.
Jūs esat to izdarījuši, bet vispirms arī miljoniem poļu. Es vēlos jums ļoti, ļoti pateikties," pavēstīja Tusks.
Jaunā koalīcija ar Tusku priekšgalā jau ir parakstījusi koalīcijas līgumu un izlēmusi, kā tiks sadalīti amati jaunajā valdībā. Vairākus amatus ieņems ministri, kas arī iepriekš ir bijuši valdībā. Piemēram, Polijas ārlietu ministrs būs Radoslavs Sikorskis, kurš šo amatu ieņēma arī Tuska pirmās valdības laikā.
Tusks otrdien pavēstīja, ka uzreiz pēc Briseles samita dosies uz Tallinu, kur tiksies ar Baltijas valstu līderiem.
Taču Ukrainas kontekstā jaunais premjerministrs norādīja, ka ir sāpīgi redzēt kā šīs valsts prezidentam Volodimiram Zelenskim ir jācenšas pārliecināt pasaules līderus par nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju.
"Polijas un tās jaunās valdības viens no galvenajiem uzdevumiem ir skaļi un stingri pieprasīt Rietumvalstu apņemšanos palīdzēt Ukrainai tās karā. Es apņemos to darīt no savas pirmās dienas amatā," sacīja Tusks.
Varšava gatava uzlabot attiecības ar Briseli
Paredzams, ka jaunās valdības attiecības ar Briseli būs daudz siltākas nekā līdz šim.
Tusks arī ir apņēmies atbloķēt 36 miljardus eiro no Polijai paredzētajiem ES fondiem, kurus Brisele atteikusies atbrīvot, pamatojoties uz bažām par tiesiskumu.
Runājot par paveicamajiem darbiem Polijas iekšpolitikā, jaunā valdība ar Tusku priekšgalā vēlas "iztīrīt" mediju, tiesu sistēmu un citas institūcijas no cilvēkiem, kurus tur ielikusi partija "Likums un taisnīgums".
Tāpat tiek plānots atcelt 2020. gada tiesas lēmumu, kas Polijā teju pilnībā aizliedza abortus.
Tusks otrdien uzrunā parlamentam apsolīja, ka sabiedriskā sektora darbinieku algas tiks paaugstinātas par 20%, bet skolotāju algas iecerēts palielināt par 30%.
Kačiņskis uzskata Tusku par "Vācijas aģentu"
Protams, pavisam citās domās par Tuska nākšanu pie varas ir līdz šim Polijā valdījušie spēki. "Likuma un taisnīguma" līderis Jaroslavs Kačiņskis atteicās apsveikt Tusku, kuru viņš attēlo kā "ārvalstu aģentu".
Kačiņskis no tribīnes Tuskam sacīja: es nezinu, kas bija tavi vecvecāki, bet zinu, ka esi Vācijas aģents.
Šī kārts jau ir izspēlēta daudzreiz, proti, tiek norādīts, ka Tusku kontrolē Brisele un Vācija, centienos iznīcināt Polijas suverenitāti.
"Mana sapņu Polija ir Polija bez politiķiem, kas darbosies ārvalstu vārdā. Es to teicu vairākas reizes," pavēstīja Kačiņskis.
Paredzams, ka jaunās valdības darbu apgrūtinās prezidents Andžejs Duda, kurš var uzlikt veto parlamenta lēmumiem.
Duda bijis cieši saistīts ar "Likumu un taisnīgumu"; ne velti iespēju veidot jauno valdību viņš vispirms uzticēja Moraveckim, nevis Tuskam.
Kā atzinuši jaunās koalīcijas pārstāvji, šis laiks nebūs viegls, tomēr tas nenozīmē, ka koalīcija nenāks klajā ar likumu izmaiņām, sēdēs un gaidīs prezidenta nomaiņu.
Polijā nākamās prezidenta vēlēšanas ir paredzētas 2025. gadā.
Pētniece: Valdības darbs nebūs izteikti viegls
"Valdības darbs noteikti nebūs izteikti viegls," intervijā Latvijas Televīzijas (LTV1) raidījumā "Panorāma" vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova. "Šeit jāņem vērā vairāki faktori. Tradicionāli Polijā ir spēcīga pozīcija, un līdz šim – sašķelta opozīcija. Tas lielā mērā arī skaidro, kāpēc "Likumam un taisnīgumam" izdevās panākt tik daudz likumu pieņemšanu, tajā skaitā mediju monopolizēšanu un tā tālāk, ko mūsu izpratnē varētu saukt par daļēji nedemokrātiskām darbībām."
Pretrunas lielākoties tiek saistītas ar iekšpolitiskiem jautājumiem. Vēl otrdien Eiropas Cilvēktiesību tiesa nosodīja Poliju par pilsoņu tiesību pārkāpšanu, neatzīstot un neaizsargājot viendzimuma pārus.
"Paredzu, ka Polija turpinās pildīt saistības Eiropas Savienības likumā, bet pašā minimumā. Līdz ar to mēs neredzēsim, ka Polija kļūs par ļoti atvērtu un draudzīgu sabiedrību cilvēkiem to dažādībā, bet virziens, es domāju, ka būs labāks," prognozēja pētniece.
Vienlaikus viņa arī norādīja, ka šobrīd kopējās reģionālās intereses abu spēku izpratnē ir vienas un tās pašas.
"Drošība. Konvencionālā militārā izpratnē, NATO klātbūtne visā Austrumeiropā, īpaši Polijā, ASV pārspēka un ASV spēka palielināšanās Austrumeiropā. Ekonomiskās stabilitātes stiprināšana reģionā, tai skaitā Baltijas valstīs," teica Vizgunova.
Tāpat Polija, kopā ar Baltijas valstīm bijusi viens no nozīmīgākajiem Ukrainas atbalstītājiem. Šodien uzrunājot parlamentu, Donalds Tusks solīja – jaunās valdības prioritāte būs mobilizēt Rietumus, lai tiktu turpināts atbalsts Ukrainai. Prioritāri būs jārisina arī Ukrainas graudu jautājums.
Pētniece arī norādīja ka vidējais polis vairs nav tāds, kā bija un izvēlējās nobalsot par centrisku un eiropeisku spēku, kas palīdzēs risināt vairākas Polijā samilzušas problēmas, kas palīdzēšot Poliju atgriezt starp ES vadošajām valstīm.
"Tas faktiski parāda to, ka tā politika, kas Polijā bija aktuāla pēc iestāšanas Eiropas Savienībā ir atgriezusies. Gribētu teikt, ka politika tā mēdz darīt. Mēdz būt konservatīva kādu brīdi, tad jau mēdz būt jau vairāk centriska un liberāla, kas patiesībā ir normāla, nobriestošas demokrātijas iezīme," skaidroja Vizgunova.
