Ir pienācis īstais laiks likt lietā neizmantotās, līdz šim vēl neskartās dabas dotās iespējas – tā var spriest pēc Norvēģijas valdības iecerētā projekta, kas rosina sākt izmantot okeāna gultnes izpētē atklātās vērtīgo materiālu atradnes.
Kā var spriest no sarunām ar vietējiem iedzīvotājiem, pašu norvēģu sākotnējās reakcijas, dzirdot par ieceri, ir kardināli atšķirīgas.
"Tas ir ļoti interesanti! Varbūt kaut kas jauns. Domāju, ka mēs kļūsim diezgan populāri!" vērtēja Norvēģijas pilsonis Henriks.
"Nē, nu… Manuprāt, es varu teikt, ka [cilvēki] turpina ***** šo planētu! Man šķiet, ka tas izklausās slikti. Bet precīzi es gan nezinu, ko tieši nozīmē tas, ko viņi darīs," asa un tieša tikmēr bija Penilla.
"Es interesējos par vidi un pārsvarā esmu skeptisks. Kaut gan – dilemma pastāv. Šis ir laiks, kad tie izrakteņi ir vajadzīgi, tie ir jāiegūst, lai virzītos uz zaļo kursu. Tādēļ tas ir sarežģīts priekšlikums," sacīja Norvēģijas pilsonis Ālands.
Savukārt Mailina bija pārliecināta, ka ideja ir slikta, tādēļ to neatbalsta. Uz jautājumu, kāpēc viņai tā šķiet, sieviete atbildēja, ka viņu bažīgu dara gan konkrēti valdības plāni, gan skaidrs vērtējums par tā ietekmi uz vidi:
"Galvenokārt klimata izmaiņu dēļ un arī tādēļ, ka, manuprāt, viņi nav to vēl pietiekami izpētījuši, lai saprastu, kas no tā var iznākt. Nedomāju, ka tā ir laba ideja."
Tas, ko Norvēģijas valdība plāno, ir atvērt ieguvei teritoriju starp Svalbāras arhipelāgu un Jana Majena salu – tā ir liela okeāna daļa, aptuveni Lielbritānijas izmērā.
Uzņēmēji tur varētu pieteikties rūpnieciskas darbības sākšanai un apgādāt Eiropu ar materiāliem, kas nepieciešami, lai ražotu, piemēram, elektrisko transportlīdzekļu akumulatorus, saules paneļus un vēja turbīnas.
"Rietumu sabiedrībai, Rietumu pasaulei tā ir liela problēma, jo mums ir liels pieprasījums pēc minerāliem un metāliem un lielāko daļu no piegādes ķēdēm kontrolē Ķīna un Krievija. Tādēļ rietumvalstīm ir jākļūst pašpietiekamām, un šis varētu būt ceļš, kā to sasniegt, un domāju, ka mums ir pozitīva atbilde no sabiedrības Norvēģijā un Rietumu pasaulē kopumā," skaidroja Norvēģijas parlamenta deputāts, Enerģētikas un vides komitejas loceklis Mariuss Ārons Nīlsens.
Amatpersona gan arī piebilda, ka reto izrakteņu ieguvi ir svarīgi veikt pareizi – iespējami maigi un saudzīgi, pirms tam veicot pētījumus par vidi.
Taču Norvēģija spēs atrast veidu, kā sabalansēt vides aizsardzību ar ekonomiku – tā, ilgus gadus esot sadarbībā ar Ziemeļvalstu parlamentāriešiem, atzina Saeimas deputāts Jānis Vucāns.
"Ir jādomā, kā kļūt iespējami neatkarīgākiem no tā, ka tās lielās [reto izrakteņu] plūsmas ir tādas, kas ir kontrolētas no tāda režīma, kas, pirmkārt, ir autoritārs režīms, otrkārt, jebkurā brīdī var kļūt mums arī nedraudzīgs," vērtēja deputāts. "Un no tāda viedokļa šādu iniciatīvu es saprotu un par to ir jārunā. Vienlaikus es gribu teikt – līdzīgi jautājumi jau mums pašiem mūsu valstī parādās. Varbūt ne tieši par izrakteņiem, bet par vēja parkiem jūrā, jo vienmēr būs sadursme ar ekoloģiskiem jautājumiem."
Norvēģijas vērtīgās iegulas atrodas ap 3 kilometru dziļumā, kur okeāna ūdens saskaras ar magmu, kas izplūdusi caur tektoniskām plaisām. Tur pamatiezī zem okeāna ir arī, piemēram, ārkārtīgi lēnā, vairāku desmitu miljonu gadu ilgā procesā izveidojušās retā elementa skandija atradnes.
Tomēr kritiķi gan Norvēģijā, gan arī kaimiņos Dānijā norāda, ka ir pārāk maz zināms par dziļūdens dzīvības formām. Kāda būs ietekme uz tām? Izpēte vēl nav pietiekama.
"Mums vajag neatkarību no Ķīnas reto materiālu ziņā. Bet es domāju arī, ka vides jautājums mums Dānijā ir ļoti nozīmīgs," vērtēja Dānijas parlamenta deputāts Henriks Mollers.
Islande savukārt apšaubījusi, ka Norvēģijai ir ekskluzīvas tiesības ķerties pie izrakteņiem Arktikā pie Svalbāras.
Starptautiski noteikumi, kas regulē ieguvi no okeāna gultnes, vēl īsti nav izstrādāti, un Eiropas Komisija atbalsta moratoriju. Un, kaut gan Norvēģija nav Eiropas Savienībā, ir iemesli, kāpēc arī norvēģiem moratorijs būtu jāuztur spēkā.
"Ja atvēršana notiks, tad ir dažas nācijas, kam arī pieder šādi īpašumi – vispirms jau Ķīna. Tad tās būtu kā sacīkstes, jo katrai no lielajām valstīm vajadzēs pielikt pūles, lai minerālus iegūtu. Tā ir tāda situācija, kur starptautiskajai sabiedrībai ir jānosaka moratorijs uz izrakteņu ieguvi starptautiskajos ūdeņos," brīdināja Norvēģijas parlamenta deputāts, bijušais klimata un vides ministrs Ola Elvestvens.
"Ir jāparāda, ka daba tur tiek aizsargāta un mēs to neatvērsim rūpnieciskai ieguvei. Bet, ja atvērs, tad tā notiks. Un Norvēģijai, mums ar savu lēmumu ir jāuzņemas atbildība un nav jāatver šīs durvis," piebilda ministrs.
Pagaidām par strīdīgo jautājumu gala lēmuma nav, un svarīgās un izšķirošās debates parlamentā vēl tikai priekšā.
