Dabas atjaunošanas likuma pretinieki saka, ka tas uzliks zemniekiem pārāk lielu slogu un apdraudēs zaļās enerģijas projektu attīstību. Turpretī likuma aizstāvji šos apgalvojumus sauc par klajiem meliem.
Par likuma tālāku virzību balsoja arī pieci Latvijas eiroparlamentārieši, bet trīs no astoņiem Latvijas deputātiem balsoja pret.
Jāaizsargā vismaz 20% teritorijas
EP deputāti atbalsta Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu līdz 2030. gadam ieviest atjaunošanas pasākumus, kas aptvertu vismaz 20% no visām ES sauszemes un jūras teritorijām.
Parlaments norāda, ka likumu drīkstētu piemērot tikai tad, kad EK būs sniegusi datus par nosacījumiem, kas garantētu ES ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku, un kad ES dalībvalstis būs aprēķinājušas, cik liela platība katrai no tām jāatjauno, lai izpildītu katram biotopam noteiktos atjaunošanas mērķus.
Parlaments arī prasa iespēju atlikt noteikto mērķu sasniegšanu, ja pasākumi rada ārkārtas sekas ekonomikai vai sabiedrībai.
Pēc debatēm EP ar 336 balsīm "par", 300 "pret" un 13 atturoties pieņēma nostāju par ierosināto Dabas atjaunošanas aktu.
Krīzes sekas kļūst arvien redzamākas
EP deputāti uzsver, ka ekosistēmu atjaunošana ir būtiska cīņai pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kā arī mazina apdraudējumu nodrošinātībai ar pārtiku.
Viņi uzsver, ka likums nedrīkst uzspiest jaunu aizsargājamo teritoriju izveidi Eiropas Savienībā vai bloķēt jaunu atjaunojamo energoresursu infrastruktūru izveidi, un šajā nolūkā prasa pievienot likumam jaunu pantu, kurā akcentēts, ka šādu iekārtu izvietošana ir sabiedrības interesēs.
"Klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes sekas kļūst arvien redzamākas arī tepat Eiropā. Tās jau ietekmē gandrīz visus iedzīvotājus un gandrīz visas ekonomikas nozares. Tās rada vienus lielākajiem draudiem pārtikas drošībai," norāda ES vides komisārs Virgīnijs Sinkēvičs.
"Lai garantētu ilgtermiņa pārtikas drošību un mūsu lauksaimniecības zemes, mežu un jūru noturību, mums ir jāuzlabo to bioloģiskās daudzveidības stāvoklis. Dažas no šīm ekosistēmām jau ir smagi apdraudētas, jo ir sausums, ugunsgrēki un augsne ir degradēta. Tas ietekmē pārtikas ražošanu un iedzīvotāju labklājību, it sevišķi laukos."
Jārūpējas arī par lauksaimniecības atbalstīšanu
Pret šo likumu iebilda EP lielākā frakcija, Eiropas Tautas partija.
"Mēs piekrītam mērķim, bet ne veidam, kā to sasniegt. Šis priekšlikums ved mūs pilnīgi nepareizā virzienā," uzskata Kristīne Šneidere, EP deputāte no Vācijas.
"Bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai ir jāiet roku rokā ar cilvēku interesēm, nevis jākalpo par pamatu, lai vainotu mūsu zemniekus, mežsaimniekus un zvejniekus par dažādu sugu izzušanu, nevis liedzot ražot arvien lielākā zemes platībā un tādējādi apdraudot pārtikas drošību un pieejamību, nevis pretnostādot dabas saglabāšanu un ilgtspējīgu saimniekošanu."
Vairāk nekā 80% Eiropas biotopu ir sliktā stāvoklī. Eiropas Komisija 2022. gada 22. jūnijā ierosināja Dabas atjaunošanas regulu, lai ilgtermiņā veicinātu degradētās dabas atjaunošanu visā ES sauszemes un jūras teritorijā un sasniegtu ES mērķus klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā. Saskaņā ar EK teikto, jaunais tiesību akts sniegtu ievērojamus ekonomiskos ieguvumus, jo "no katra dabas atjaunošanai iztērētā eiro mēs iegūsim vismaz astoņus".
Kāpēc Latvijas deputāti balsoja par vai pret
Trīs no Latvijas ievēlētajiem eiroparlamantāriešiem balsoja pret.
"Balsoju pret, tas jau bija sen nolemts, jo faktiski tas,
kā tika virzīts šis ļoti svarīgais likumdošanas akts, tas ir vienkārši skandalozs haoss šeit Eiropas Parlamentā," pauda EP deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība).
EP deputāte Dace Melbārde ("Vienotība") savukārt norādīja, ka "pati Eiropas Komisija atzīst, ka likuma ietekmē samazināsies pārtikas ražošana, samazinās auglīgās zemes. Un šādā ģeopolitiskā situācijā ir bezatbildīgi dzīt likumprojektu uz priekšu."
Deputāte Sandra Kalniete ("Vienotība") pauda, ka Dabas aizsardzība un bioloģiskās daudzveidības veicināšana ir nenoliedzami svarīgas, taču parlamentam par to tika piedāvāta slikta un neizsvērta likumprojekta redakcija.
Pretējs viedoklis bija pieciem citiem no Latvijas ievēlētajiem eiroparlamentāriešiem, kuri uzskata, ka, par spīti likuma nepilnībām, tas ir svarīgs un Latvijai vēl ir iespējas panākt lēmumus, lai nekaitētu ekonomikai.
"Ja mēs noraidītu likumu ilgtermiņā, tas tieši apdraudētu lauksaimnieku spēju saražot pārtiku, jo samazinātos bioloģiskā daudzveidība un saruktu arī augsnes un ražas kvalitāte," uzskata EP deputāte Inese Vaidere ("Vienotība").
EP deputāts Nils Ušakovs ("Saskaņa") savukārt sacīja, – "apdraudējums Latvijas zemniekiem, ka tūlīt visu applūdinās un nebūs, ko ražot, un mēs ēdīsim importētu pārtiku un klimatam nebūs nekādu labuma, tas ir pārspīlējums, manuprāt".
Tikmēr EP deputāts Ivars Ijabs ("Attīstībai/Par!") domā, "ka visiem ir jāsaprot, ka dabas pamatnes saglabāšana,
biotopu un dabas daudzveidības saglabāšana ir īstenībā mūsu tautsaimniecības, tai skaitā arī lauksaimniecības pamats".
EP deputāts Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai") uzskata, ka "ir jāskatās nākotnē, lielā mērā mums ir jārēķinās ar to, ka šī dabas pārvede un daudzu tehnoloģiju attīstība ir jāvirza šajā virzienā, kas uzlabo gan mūsu dzīves kvalitāti, gan vidi".
Par regulu balsoja arī deputāte Tatjana Ždanoka, kura rakstiskā atbildē norādīja, ka galvenais mērķis ir cīņa ar bioloģiskās daudzveidības zudumu un ekosistēmas atjaunošana, uzsverot, ka regulas normas ir pietiekami elastīgas, lai katra valsts varētu sarunāt ar EK, kādā secībā tās īstenot.
Visi deputāti, kas balsoja par dabas atjaunošanas regulu, norādīja, ka darbs pie regulas izstrādes vēl turpinās un Latvijai ir visas iespējas panākt elastīgus nosacījumus.
Latvijā zinātnieki, vides aizstāvji, bioloģiskie lauksaimnieki un biškopji aicināja regulu atbalstīt. Savukārt 17 lauksaimniecības organizācijas pauda pretēju viedokli, uzskatot, ka tā negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomiku.
