Instruktors izskaidro uzdevumu – jādodas uzbrukumā ienaidnieka tranšeju ieņemšanai meža joslā. Karavīri virzās uz priekšu grupās pa diviem. Treniņā izmantotais aprīkojums un ieroči ir īsti, saka karavīrs ar segvārdu "Zīle".
"Mums ir triecienšautene – četri kilogrami. Bruņuveste – astoņi.
Līdzi arī aptieciņa, labi sakomplektēta, kāds puskilograms. Ķivere sver pusotru kilogramu," stāsta Ukrainas armijas karavīrs.
Karavīram jau ir kauju pieredze arī Donbasa frontē. "Zīle" rāda uzņemtus video pagājušajā gadā kaujās starp Avdijivku un Piskiem – tas joprojām ir viens no karstākajiem frontes sektoriem.
Viņš cīnījies armijas rindās jau kopš 2014. gada. Tad kādu laiku dzīvoja un strādāja Eiropas Savienībā, bet atgriezās Ukrainā pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma. Tika ievainots un tagad gatavojas atgriezties kaujās.
"Jātrenējas ir visu laiku. Kā saka – mūžu dzīvo, mūžu mācies.
Praktizējot pozīciju ieņemšanu, jādarbojas pēc iespējas klusāk. Lai ienaidnieks nepamanītu un nesāktu pirmais šaut," saka "Zīle".
Notiek treniņi, lai apgūtu efektīvākos veidus ienaidnieka tranšeju ieņemšanai. Ir dažādas nianses. Un, protams, veikli jāapietas ar ieročiem.
"Jāprot ātri pārlādēt, pareizi šaut. Cenšamies viņiem iedot 30 patronas uz vienu aptveri. Proti, lai patronu būtu maz, un viņi to ņemtu vērā, ejot tranšejā un šaujot. Lai viņi saprot, ka aptverē palikušas piecas patronas un tā ir jānomaina. Lai neattopas ar tukšu aptveri, jo nav saskaitījis patronas," skaidro Ukrainas armijas karavīrs.
Frontē katra dzīvība ir atkarīga no pareizi pieņemtiem lēmumiem un rīcības, un šīs prasmes ir pastāvīgi jānoslīpē arī mācībās.
