Tikmēr turpinās izmeklēšana par sociālajos tīklos nopludinātajiem slepenajiem militārajiem dokumentiem, kuros šķietami detalizēti izklāstīti ASV un NATO plāni Ukrainas armijas sagatavošanai pirms plānotā pretuzbrukuma.
Grūti novērtēt, cik liels posts ir nodarīts
Vašingtona joprojām cenšas noskaidrot dokumentu noplūdes apmēru un to, kurš tos nopludināja. Pēc Pentagona domām, noplūde rada ļoti nopietnu risku ASV nacionālajai drošībai. No amatpersonu teiktā joprojām nav skaidrs, cik autentiski ir nopludinātie dokumenti, tomēr zināms, ka tajos ir veiktas izmaiņas.
Aizsardzības analītiķi norāda, ka jebkāda iekšēju slepenu ASV dokumentu nopludināšana būtu gan kaitīga, gan potenciāli apkaunojoša. Turklāt noplūde izrādītos vērtīga Maskavai, parādot, cik dziļi ASV izlūkdienesti ir iekļuvuši Krievijas militārā aparāta daļās, vēsta ASV mediji.
"Ir grūti pilnībā novērtēt to, cik liels posts ir nodarīts, jo vēl nepieciešams vairāk informācijas, kas atbildētu – kāpēc, kā un kurš. Tas vēl ir izmeklēšanas procesā," norāda bijušais CIP direktors Leons Paneta.
"Tas, ko var pateikt, ir, ka jebkura slepenas informācijas noplūde nodarīs postu mūsu nacionālajai drošībai, jo, pirmkārt, tas apdraudēs mūsu informācijas avotu drošību. Šie ir cilvēki, kas riskē ar dzīvību, lai iegūtu izlūkinformāciju. Viņi tagad ir apdraudēti."
"Otrkārt, šī ir konkrētā brīdī nopludināta informācija par Krievijas un Ukrainas vājajām un stiprajām vietām, kas, es domāju, var nākamo nedēļu laikā ietekmēt militāros lēmumus. Tātad posts ir nodarīts, bet cik liels, to mēs vēl nezinām."
Ukraina apšauba nopludināto dokumentu patiesumu
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Danilovs skaidro, ka slepeno dokumentu noplūde neietekmēs plānus, kas saistīti ar Ukrainas pretuzbrukumu. Vienlaikus Danilovs pauda šaubas par publicēto dokumentu patiesumu.
Kā viņš uzsvēra, tad Ukrainā cilvēku skaits, kas zina par pretuzbrukuma plāniem, ir ārkārtīgi ierobežots. Ukrainas puse pastāvīgi sazinoties ar saviem galvenajiem sabiedrotajiem, tomēr dati par atsevišķām operācijām, to virzienu un vienību skaitu, kas tajās ir iesaistītas, – šī informācija esot absolūti slepena.
"Ja kāds domā, ka viņam ir šāda informācija, varu tikai apsveikt. Bet nezinu, no kurienes tādu varētu dabūt," apgalvo Danilovs.
Tikmēr britu raidsabiedrība BBC vēsta, ka viens no nopludinātajiem dokumentiem atklāj sensitīvu Dienvidkorejas augsta līmeņa amatpersonu sarunu par ieroču pārdošanu Ukrainai. Divi Dienvidkorejas prezidenta padomnieki strīdas par to, vai pakļauties ASV spiedienam nosūtīt munīciju uz Ukrainu, vai arī pieturēties pie līdzšinējās valsts politikas, kas paredz neapbruņot karojošās valstis.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet kopš vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem; tikmēr vairāki analītiķi aizvien biežāk runā par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu.
