Kamēr ASV ir grūtības apstiprināt palīdzību, Krievija sākusi koordinētu uzbrukumu
Krievija, visticamāk, sākusi koordinētu uzbrukumu kampaņu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, vērtēja Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas izlūkdienests svētdien savā jaunākajā ziņojumā par situāciju Ukrainā. Par to liecinot pirms pāris dienām notikušais Krievijas raķešu triecienu vilnis pa Ukrainu. Britu izlūki norādījuši, ka pirmo reizi kopš septembra Krievija veica plašus triecienus Kijivai un centrālajai Ukrainai, izmantojot smagos bumbvedējus.
Ukrainas amatpersonas teica, ka palaistas 19 raķetes, no kurām 14 notriektas. Taču bijuši trāpījumi Harkivā, tostarp pa apakšstaciju, kā arī Dņipropetrovskas apgabalā.
Tas notiek laikā, kad ASV Kongresā joprojām nav izdevies apstiprināt nākamo palīdzības paketi Ukrainai 60 miljardu ASV dolāru apmērā – tā atdūrusies iekšpolitiskajos strīdos, republikāņiem cenšoties panākt piekāpšanos no Baltā nama attiecībā uz ASV dienvidu robežas stiprināšanu ar Meksiku un stingrākiem imigrācijas noteikumiem.
ASV Demokrātu partijas pārstāvji norādījuši, ka Baltais nams nākamnedēļ arvien aktīvāk iesaistīsies kompromisu meklējumos ar republikāņu kongresmeņiem, lai panāktu vienošanos par turpmāko atbalstu Ukrainai apmaiņā pret republikāņu prasītajām reformām ASV robežu drošības politikā.
Izskanējuši brīdinājumi, ka bez turpmākas ASV militārās palīdzības Ukrainai situācija frontē krietni pasliktināsies.
Ukrainas prezidenta sieva Olena Zelenska intervijā britu raidsabiedrībai BBC teica, ka Ukrainas situācija ir ļoti sarežģīta un palīdzība ir ļoti nepieciešama, jo Ukrainai tas ir dzīvības vai nāves jautājums.
"Mēs nevaram nogurt no šīs situācijas, jo citādi mēs mirsim. Un, ja nogurst pasaule, tā vienkārši ļaus mums nomirt. Un tas, kas notiek, ka ir šie draudi, ka palīdzība samazināsies – mums tas nozīmē nāves briesmas.
Šī iemesla dēļ notiekošais nevar mūs nebiedēt. Mums ir vajadzīgs jebkāda veida atbalsts, pat morālais," norādīja Ukrainas pirmā lēdija.
Zelenskis mēģina stiprināt atbalstu Ukrainai "globālajos dienvidos"
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien atrodas Argentīnā, Buenosairesā, kur ieradies uz jaunievēlētā prezidenta Havjera Mileja inaugurāciju, kas notika pirms dažām stundām. Šī ir Zelenska pirmā vizīte Dienvidamerikā, un tā tiek skatīta kā Kijivas centieni stiprināt atbalstu Ukrainai tā dēvētajos "globālajos dienvidos". Zelenskis tikās ne tikai ar Mileju, bet arī ar Ekvadoras, Paragvajas, Urugvajas prezidentiem. Tāpat inaugurācijā ieradies, piemēram, arī Spānijas karalis un citas augstas amatpersonas. Arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans.
Ukraiņu medijos šonedēļ tika spekulēts, ka Zelenskis Buenosairesā varētu tikties ar Orbanu, lai mēģinātu pierunāt viņu nelikt šķēršļus Ukrainas centieniem iestāties Eiropas Savienībā (ES). Jau pēc dažām dienām Briselē notiks ES valstu līderu samits, kurā viens no centrālajiem jautājumiem būs – vai dot zaļo gaismu oficiālu sarunu sākšanai ar Ukrainu par iestāšanos Eiropas Savienībā.
Jāatgādina, ka šajā nedēļā Ungārijas premjers Orbāns atkārtoti aicināja diskusijas par Ukrainas iestāšanos blokā svītrot no ES samita darba kārtības. Samits notiks 14. un 15. decembrī.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
