Augsta līmeņa Japānas amatpersonas ir stingri nosodījušas iebrukumu un vērš uzmanību uz draudiem pastāvošajai starptautiskajai kārtībai un drošības situācijai.

ĪSUMĀ:

• Japāna secina, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ir pārkāpusi starptautiskās kārtības noteikumus.
• Tokija raizējas, ka līdzīgi notikumi varētu atkārtoties Austrumāzijas reģionā.
• Japānas un Krievijas attiecības aptumšo neatrisinātais Kuriļu salu piederības jautājums.
• Krievija pastiprina savu militāro klātbūtni Kuriļu salās.
• Japānu satrauc arī Ķīnas un Ziemeļkorejas radītais apdraudējums.
• Tokija stiprinās aizsardzības spēkus un ciešāk sadarbosies ar līdzīgi domājošām valstīm.

Japānas sabiedrībā novērojams atbalsts Ukrainai šajā konfliktā, turklāt, kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, ir mainījusies attieksme pret Krieviju.

Japānas sabiedrība ir piesardzīgi noskaņota pret Krieviju

Kā šī gada februārī vēstīja aģentūra Kyodo News, saskaņā ar Japānas valdības organizētās aptaujas datiem 94,7% aptaujāto "nejūtas draudzīgi noskaņoti" pret Krieviju, 92,3% aptaujāto uzskatot, ka Japānas un Krievijas attiecības nav vērtējamas kā labas.

Tāpēc likumsakarīgi, ka pagājušā gada nogalē Japāna, publicējot atjaunoto nacionālās drošības stratēģiju, kura paredz aktīvāku izdevumu atvēlēšanu aizsardzībai un spēju stiprināšanu, ir pamatojusi plānoto rīcību arī ar Krievijas īstenoto karadarbību Ukrainā un tās palielināto militāro klātbūtni Tālajos Austrumos.

Tomēr izmaiņas, kas notikušas Japānas drošības politikā Krievijas veiktā iebrukuma ietekmē, vairāk attiecas uz plašāku reģionālo kontekstu, vienlaikus ņemot vērā arī Krievijas spēku aktivitāti Austrumāzijas reģionā.

Konflikts par Kuriļu salām nav atrisināts

Japānas attiecībās ar oficiālo Maskavu kopš Otrā pasaules kara beigām nozīme ir četru Dienvidkuriļu salu (ko Japānā dēvē par "ziemeļu teritorijām") nonākšanai Padomju Savienības kontrolē 1945. gadā.

Neatrisinātais salu teritoriālās piederības statuss ir liedzis abām pusēm noslēgt miera līgumu. Pārējie sadarbības ar Krieviju jautājumi Japānai būtībā ir bijuši pakārtoti ap teritoriālā strīda noregulēšanu.

Jautājums par šo salu atgriešanu Japānas kontrolē ir bijis politiķu dienas kārtībā desmitgadēm.

Cerības Tokijai panākt vienošanos ar Maskavu par vismaz daļas Dienvidkuriļu salu atgriešanu Japānas kontrolē parādījās līdz ar Padomju Savienības sabrukumu, taču konkrēti risinājumi netika pieņemti.

Japānas centieni atrisināt šo jautājumu turpinājās arī 21. gadsimtā, pamatā liekot uzsvaru uz ekonomiskās sadarbības veicināšanu ar Krieviju kā līdzekli Dienvidkuriļu salu atgūšanā. Abu pušu sarunu rezultātā gan praktiska virzība uz salu teritoriālās piederības statusa noregulējumu nenotika.

Krievija stiprina savu militāro klātbūtni Kuriļu salās

2013. gadā pieņemtajā Nacionālās drošības stratēģijā teikts, ka Japānai ir nozīmīgi sekmēt sadarbību ar Krieviju visās jomās, ieskaitot drošību, ņemot vērā pieaugoši smago drošības situāciju Austrumāzijā un nepieciešamību nodrošināt valsts drošību.

Starp sadarbības izpausmēm minamas vairākas augsta līmeņa tikšanās aizsardzības ministru līmenī, kā arī abu valstu bruņoto spēku amatpersonu apmainīšanās ar vizītēm.

Praksē pēdējo gadu laikā Krievija izvērsusi savu militāro klātbūtni Dienvidkuriļu salās. Kā norādīts pagājušā gada septembra Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra publikācijā, militārās klātbūtnes palielināšana ir novērojama vismaz kopš 2015. gada, kad salās tika izvietotas zeme-gaiss tipa raķešu sistēmas. Turpmākajos gados tika izvērsta arī kazarmu izbūve un raķešu palaišanas iekārtu sistēmu izvietošana.

Šī gada jūlijā publicētajā Japānas Aizsardzības ministrijas baltajā grāmatā uzskaitīti vairāki gadījumi, kad Krievijas gaisa spēku lidaparāti pēdējās desmitgades laikā ir pārkāpuši Japānas gaisa telpu Hokaido salas tuvumā. Arī šajā dokumentā ir sniegta informācija par Krievijas raķešu sistēmu un iznīcinātāju izvietošanu Dienvidkuriļu salās.

Japāna vēlas sadarboties ar līdzīgi domājošām valstīm

Pēc 2022. gada 24. februāra notika izmaiņas Tokijas līdzšinējā politikā pret Krieviju. Martā Japānas plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka Tokija plāno pārskatīt savu nacionālās drošības stratēģiju, Krievijas raksturojumu mainot no partnera uz izaicinājumu nacionālajai drošībai.

Jaunā nacionālās drošības stratēģija tika publicēta decembrī, saskaņā ar kuru plānots veikt atturēšanas pasākumus Krievijas rīcības mazināšanai, detaļās būtiski neiedziļinoties.

Vienlaicīgi publicētajā Japānas nacionālās aizsardzības stratēģijā uzsvērts, ka ir nepieciešams darboties starptautiskajā mērogā, tai skaitā arī attīstot sadarbību ar līdzīgi domājošām valstīm.

Starp tādām ir nosauktas arī Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, kuras, pēc stratēģijas autoru teiktā, arī saskaras ar vienpusējiem mēģinājumiem izmainīt pastāvošo lietu kārtību. Ar tām plānots sadarboties iniciatīvās, kas citstarp ir saistītas ar kiberdrošību un hibrīdkaru.

Atsevišķi izceļams plāns veicināt sadarbību ar Mongoliju. Ņemot vērā tās stratēģisko atrašanās vietu starp Ķīnu un Krieviju, Japāna veicinās sadarbību aizsardzības jomā, tai skaitā stiprinot spējas un rīkojot mācības.

Saskaņā ar šajā dokumentā pausto – vienlaikus Japāna turpinās uzturēt "nepieciešamos sakarus" ar Krieviju, lai "nenonāktu ārkārtas situācijās un nevajadzīgās domstarpībās".

Japāna reaģē uz Krievijas un Ķīnas radīto apdraudējumu

Krievijas militārā aktivitāte Japānas tuvumā pēc iebrukuma Ukrainā ir pieaugusi, un, pēc Japānas Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku sniegtās informācijas, tas notiek, gan turpinot militāra rakstura operācijas Tālajos Austrumos, gan veicot koordinētus pasākumus kopā ar Ķīnas bruņotajiem spēkiem.

Kā vēsta ārzemju mediji, Japāna ir reaģējusi uz Krievijas militāro klātbūtni valsts tuvumā, publicējot informāciju par tās aktivitātēm un ar diplomātisko kanālu starpniecību izsakot bažas par šādu rīcību.

Japānas bruņotie spēki, reaģējot uz Krievijas un Ķīnas kopīgi veiktajiem gaisa spēku lidaparātu lidojumiem valsts tuvumā aizvadītā pusotra gada laikā, vairākkārt bija spiesti palaist gaisā iznīcinātājus.

Nesen publicētā Japānas pašaizsardzības spēku apvienotā štāba ziņojumā teikts, ka laikā no šī gada aprīļa līdz septembrim Japānas gaisa spēku iznīcinātāji no 424 gadījumiem, kad šajā laika periodā tika pacelti iznīcinātāji, 110 reizes (26% gadījumu) pacēlās gaisā, lai pārtvertu Krievijas lidmašīnas (kas ir par 15 gadījumiem vairāk nekā šajā pašā laika posmā 2022. gadā).

Absolūtajā vairumā jeb 72% gadījumu Japānas iznīcinātāji tika pacelti gaisā, lai pārtvertu Ķīnas lidmašīnas.

Savukārt 31. oktobrī Japānas iznīcinātāji pacēlās gaisā, lai pārtvertu, iespējams, Krievijai piederošu helikopteru, kas neatļauti pārkāpa Japānas gaisa telpu ziemeļos esošās Hokaido salas tuvumā.

Kā atzīmē Japānas sabiedriskā raidorganizācija NHK, šis ir pirmais gadījums kopš 2022. gada marta, kad Japānas Aizsardzības ministrija publiski ziņo par šādu gaisa telpas pārkāpumu. Ministrija ir iesniegusi protestu Maskavai par notikušo.

Tokija raizējas, ka Krievijas iebrukums Ukrainā radījis precedentu

"Krievijas agresija pret Ukrainu ir elementāri pārkāpusi pamatus noteikumiem, kas veido starptautisko kārtību. Nevar izslēgt, ka līdzīga situācija nākotnē var rasties arī Indijas un Klusā okeāna reģionā, īpaši Austrumāzijā".

Šāds atzinums lasāms 2022. gada decembrī apstiprinātajā Japānas nacionālās drošības stratēģijas ievadā. Maskavas īstenotā rīcība šajā dokumentā tiek skatīta plašākā globālo spēku līdzsvara izmaiņu kontekstā.

Stratēģijā atsevišķa sadaļa tiek atvēlēta Krievijas drošības jomā īstenoto pasākumu raksturojumam.

Autori norāda, ka "Krievijas īstenotā agresija pret Ukrainu un citi tās veiktie pasākumi skaidri parāda, ka tā nevilcinās izmantot militāro spēku drošības mērķu sasniegšanai", turklāt atkārtota Maskavas retorika un rīcība liecina par iespējamiem kodolieroču pielietošanas draudiem.

Dokumentā atzīmēts, ka Krievija palielina militārās aktivitātes Japānas tuvumā, turpinot stiprināt Dienvidkuriļu salās izvietotās bruņoto spēku vienības.

Autori pieļauj, ka tas saistāms ar Ohotskas jūras nozīmi stratēģisko zemūdeņu darbībā šajā reģionā. Krievijas rīcība, ieskaitot stratēģisko koordināciju ar Ķīnu, abu valstu spēkiem piedaloties kopīgās mācībās un patruļās, no drošības viedokļa raisa spēcīgas bažas.

Japānas rīcība attiecībās ar Krieviju atbilstoši nacionālās drošības stratēģijai paredz tās nacionālo interešu aizsardzību. Turklāt Krieviju plānots atturēt no tādas rīcības, kas vājina starptautiskās sabiedrības mieru un stabilitāti, gan ar konkrētu pasākumu palīdzību, gan sadarbojoties ar līdzīgi domājošām valstīm.

Dienvidkuriļu salu ("ziemeļu teritoriju") jautājumā stratēģija neparedz izmaiņas, galvenais mērķis aizvien ir miera līguma noslēgšana ar teritoriālās piederības atrisināšanu.

Nepieciešams atvēlēt vairāk resursu valsts aizsardzībai

Līdzīgs situācijas raksturojums ir atrodams arī pagājušā gada nogalē vienlaicīgi publicētajā Japānas nacionālās aizsardzības stratēģijā. Spēcīgas bažas Japānas ieskatā arī no aizsardzības viedokļa raisa Krievijas aktivitātes reģionā un tās stratēģiskā koordinācija ar Ķīnu.

Kā ievadā raksta stratēģijas autori, fakts, ka Krievija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle ir sākusi agresiju pret Ukrainu, rāda, ka Japānas suverenitātes un neatkarības nodrošināšana ir iespējama tikai pašas neatkarīgas un brīvprātīgas rīcības ceļā.

Vienlaikus stratēģijas autori atzīmē, ka Japānai ir būtiski stiprināt sadarbību ar sabiedrotajām un līdzīgi domājošajām valstīm, lai nepieļautu vienpusējas izmaiņas pieņemtajā starptautiskajā kārtībā.

Savukārt šogad publicētajā Japānas Aizsardzības ministrijas baltajā grāmatā, kur atrodams līdzīgs situācijas novērtējums, Krievijas īstenotās agresijas pret Ukrainu sakarā ir atzīmēts, ka "pastāv iespēja, ka Krievijas militārais spēks mazināsies un gan vidējā, gan ilgtermiņā mainīsies militāro spēku līdzsvars starp Krieviju un apkārtējām valstīm ievērojamo zaudējumo dēļ agresijā iesaistīto konvencionālo spēku vidū".

Ņemot vērā Krievijas pastiprināto sadarbību ar Ķīnu un citus faktorus, kas var ietekmēt globāla mēroga jautājumus, ir būtiski sekot līdzi saistītajām tendencēm, rakstīts dokumentā.

Augustā notikušajā intervijā ar Japānas mediju Nikkei Japānas pašaizsardzības spēku vadītājs ģenerālis Jošihide Jošida atzīmēja, ka uz pieaugošo reģionālo un globālo izaicinājumu fona pašaizsardzības spēki nevar uzturēt valsts aizsardzību.

Uz medija jautājumu par to, ko Japāna var mācīties no notikumiem Ukrainā, ģenerālis atbild, ka Krievija par zemu novērtēja Ukrainas militārās spējas un ukraiņu izrādīto pretestību.

"Mēs nevaram izslēgt nopietnu līdzīga rakstura krīzi Japānas tuvumā, un šāda iespējamība mūs ļoti satrauc," intervijā atzīmē Jošida.

Krievija ir tikai daļa no Japānas problēmām

Kopumā vērtējot, Krievijas sāktais plaša mēroga iebrukums Ukrainā ir kalpojis par faktoru Japānas aizsardzības politikas pārskatīšanā, kaut arī ne izšķirošu. Analizējot iepriekšminētos dokumentus, var secināt, ka notiekošā karadarbība politikas veidotāju ieskatā kalpo kā nopietns brīdinājuma signāls gan pašai Japānai, gan tās sabiedrībai.

Tas arī izskaidro Japānas premjerministra Fumio Kišidas vairākkārt pausto, ka notikumi Ukrainā var atkārtoties arī Austrumāzijā.

Lai arī iepriekš minētajos politikas dokumentos nav minēts, kādi konkrēti pasākumi attiecībā uz Krievijas rīcību tiks veikti Japānas drošības situācijas sekmēšanai, izmantotais formulējums skaidri parāda, ka Tokijā Krievijas rīcība tiek skatīta kompleksi ar citiem reģionāla mēroga drošības izaicinājumiem, ko pamatā rada Ķīna un Ziemeļkoreja.

To arī nesen publicētā komentārā par Japānas Aizsardzības ministrijas balto grāmatu norāda Londonā bāzētā Karaliskā apvienoto dienestu institūta pētnieks Filips Šetlers-Džounss, rezumējot, ka "likuma ignorēšanas, klajas pakļaušanas un kodoldraudu kombinācija, kas nāk no Japānas kaimiņa, var šķist pietiekami slikta, bet tā ir tikai daļa no Japānas problēmām".

Vairāki pētnieki, analizējot izmaiņas Japānas drošības politikā kā Krievijas īstenotā iebrukuma Ukrainā ietekmē, tā arī Ķīnas pieaugošajā militārajā klātbūtnē, vērš uzmanību uz to, ka Tokija stiprinās attiecības ar līdzīgi domājošiem partneriem, tai skaitā ar Eiropas valstīm un NATO.