"Hamas" ir grupējums, kas jau 16 gadu pārvalda Gazas joslu un aizvadītajā nedēļas nogalē veica asiņainu uzbrukumu Izraēlai, nogalinot gandrīz 1000 cilvēku – kā militārpersonas, tā arī civiliedzīvotājus un sagūstot aptuveni 150 personu, kuru vidū bija ne tikai Izraēlas, bet arī Taizemes, Vācijas, Argentīnas, Francijas un ASV pilsoņi.
Izraēla uz nežēlīgo asinsizliešanu reaģēja ar spēcīgu pretuzbrukumu, bet valsts premjerministrs Benjamins Netanjahu pavēstīja, ka Izraēla ir ierauta karā un "Hamas" par šīm zvērībām samaksās tā, ka viņi un Izraēlas ienaidnieki to atcerēsies vēl vairākus gadu desmitus.
Kā radās "Hamas", un kas ir šī grupējuma filozofijas pamatā?
"Hamas" tika dibināts 1987. gadā, drīz pēc palestīniešu Pirmās intifadas jeb sacelšanās pret Izraēlu sākuma. Grupējumu izveidoja Gazā mītošais palestīniešu bēglis šeihs Ahmeds Jasins.
Jasins 12 gadu vecumā sportojot ieguva traumu, kuras dēļ visu atlikušo mūžu pavadīja ratiņkrēslā. Neraugoties uz to, viņš 1959. gadā devās studēt uz Ēģipti, taču gadu vēlāk bija spiests atgriezties Gazas joslā līdzekļu trūkuma dēļ.
Taču šajā īsajā laikaposmā viņu spēcīgi bija ietekmējusi Ēģiptes "Musulmaņu brālības" filozofija, kas veido arī "Hamas" ideoloģijas pamatu.
"Musulmaņu brālība" ir puritāniska ēģiptiešu organizācija, kas dibināta aizvadītā gadsimta trīsdesmitajos gados un ir vērsusies pret cionismu un vesternizāciju. Teroristisku darbību dēļ tā tika aizliegta 1954. gadā.
Šīs organizācijas atzari ir atrodami Sīrijā, Jordānā un Sudānā, kā arī tā ietekmējusi vairākas islāmistu kustības Ziemeļāfrikā. Īpaši populāra 1940. gados "Musulmaņu brālība" kļuva Ēģiptē, kad biedrība sāka piesaistīt jaunus dalībniekus ne vien no sabiedrības augstākā, bet arī vidusslāņa un zemākā slāņa. Ēģiptes "Musulmaņu brālība" auga, tika sludināts islāms, mošeju un skolu būvniecība.
1952. gadā Ēģiptē un Sudānā notika revolūcija, tika gāzta monarhija. Sudāna ieguva neatkarību, un tika izveidota Ēģiptes Republika. Kopš tā laika Ēģiptes "Musulmaņu brālība" nogāja pagrīdē, bet pēc mēģinājuma nogalināt tā laika Ēģiptes prezidentu Gamālu Abdelu Nāseru tās darbība valstī tika apspiesta. Ēģiptē vairākiem "Musulmaņu brālības" līderiem un atbalstītājiem ir piespriests kā nāvessods, tā mūža ieslodzījums un cietumsods.
"Hamas" ir Islāma pretošanās kustības akronīms arābu valodā (Ḥarakat al Muqāwamat al Islāmiyyah), kas apliecina šī grupējuma ciešās saites ar vienu no sunnītu pasaules ievērojamākajām grupām – "Musulmaņu brālību".
Kādi ir "Hamas" mērķi?
"Hamas" uzskata, ka mūsdienu Izraēlas teritorija, kā arī Gazas josla un Rietumkrasts ir nedalāms islāma reliģiskais mantojums un to nekad nedrīkst atdot cilvēkiem, kas nav musulmaņi.
Grupējums ir apsolījis iznīcināt Izraēlu un uzskata, ka terorisms ir legāls pretošanās veids. "Hamas" statūtos arī minēts, ka "tā dēvētie mierīgie risinājumi un starptautiskas konferences ir pretrunā ar Islāma pretošanās kustības principiem".
ASV Valsts departaments 1997. gadā "Hamas" ir atzinis par teroristu grupējumu. Arī Eiropas Savienība un citas rietumvalstis to uzskata par teroristisku organizāciju.
"Hamas" 2006. gadā uzvarēja parlamenta vēlēšanās un 2007. gadā vardarbīgi pārņēma kontroli pār Gazas joslu, kurā tolaik valdīja starptautiski atzītā Palestīniešu pašpārvalde.
Palestīniešu pašpārvalde joprojām pārvalda pusautonomus apgabalus Rietumkrastā.
Teroristu uzbrukumi un "Hamas" militārās darbības
Gadu gaitā "Hamas" no Gazas joslas uz Izraēlu raidījis desmitiem tūkstošu arvien jaudīgāku raķešu. Grupējums arī izveidojis iespaidīgu tuneļu tīklu, kas ved no Gazas uz Ēģipti, lai kontrabandas veidā viņu pārņemtajā teritorijā ievestu ieročus.
Laikā, kad kontroli Gazas joslā pārņēma "Hamas", Izraēla reaģēja, šo zemi bloķējot un ierobežojot cilvēku un preču kustību uz Gazas joslu un no tās. Amatpersonas apgalvoja, ka šāda rīcība ir nepieciešama, lai neļautu grupējumam tikt pie ieročiem.
Taču Izraēlas realizētā blokāde ir vienlaikus arī izpostījusi Gazas joslas ekonomiku. Cilvēktiesību organizācijas arī norādījušas, ka šajā zemē būtiski tiek ietekmētas civliliedzīvotāju pamattiesības pārvietoties, iegūt izglītību vai strādāt.
Gadu gaitā "Hamas" ir saņēmis atbalstu no tādām arābu valstīm kā Katara un Turcija, arvien satuvinoties arī ar Irānu un tās sabiedrotajiem.
Kopš 1993. gada "Hamas" kopā ar citu Gazā bāzētu teroristisku organizāciju "Islāma džihāds" ir atbildīga par desmitiem uzbrukumu civiliem mērķiem Izraēlas kontrolētajā teritorijā.
Pirmais, par kuru grupējums uzņēmās atbildību, bija sprādziens, kas nogranda Rietumkrastā, Meholas krustojumā, kad "Hamas" ar sprāgstvielām un trim lielām propāna tvertnēm aprīkoja "Volkswagen" busiņu.
Izraēlas bruņotie spēki gadu gaitā ir vairākkārt vērsušies pret "Hamas" līderiem un 2004. gadā grupējuma izveidotāju Jasinu nogalināja.
Kas ir "Hamas" sabiedrotie?
Kā liecina ziņu aģentūras "AP" rīcībā esošā informācija,
pašreizējie "Hamas" vadītāji ir Gazā mītošais Jehija Sinvars un trimdā esošais Ismails Hanija, kurš arī viesojies Maskavā. Un arī viņa priekštecis Haleds Mašaals Maskavu esot apmeklējis bieži.
Sinvars un Hanija apvienoja grupējuma vadību ar Irānu un tās sabiedrotajiem, tostarp Libānā bāzēto šiītu islāmistu politisko un paramilitāro organizāciju "Hezbollah". Kopš tā laika daudzi grupējuma līderi ir pārcēlušies uz Beirūtu.
Arī Libānas radikālais grupējums "Hezbollah" regulāri konfliktējis ar Izraēlu – apšaudījis Golāna augstieni, un tā kaujinieki ir mēģinājuši iekļūt Izraēlas teritorijā.
Kāpēc uzbrukums notika šobrīd?
Pēdējos gados Izraēla bija noslēgusi miera līgumus ar vairākām arābu valstīm. ASV arī nesen centās panākt vienošanos starp Izraēlu un Saūda Arābiju.
Sunnītu apdzīvotā Saūda Arābija ilgus gadus cīnījusies par ietekmi Persijas līča reģionā, kur tās sīvākā konkurente ir šiītu apdzīvotā Irāna, kas ir arī "Hamas" atbalstītāja. Un tikai šogad abas pēc septiņu gadu pārtraukuma atjaunoja savstarpējās diplomātiskās attiecības.
Tikmēr Izraēlas jaunā, galēji labējā valdība, neraugoties uz palestīniešu pretestību, centusies nostiprināt Izraēlas apmetnes Rietumkrastā.
"Hamas" līderi savu nežēlīgo uzbrukumu Izraēlai pamatoja ar Izraēlas vēršanos pret kaujiniekiem Rietumkrastā, jaunu ebreju apmetņu būvniecību un tūkstošiem ieslodzīto Izraēlas cietumos.
Izraēla un tās sabiedrotie, tostarp rietumvalstis, ir stingri nosodījušas grupējuma uzbrukumu. ASV solījusi Izraēlai militāru atbalstu. Eiropa līdz šim ir bijusi viens no galvenajiem palīdzības avotiem Izraēlas okupētajām palestīniešu teritorijām, kur atbalsts nepieciešams aptuveni 2,1 miljonam cilvēku.
Taču pēc nedēļas nogalē notikušajiem uzbrukumiem vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, piemēram, Vācija un Austrija, ir apturējušas jebkādu palīdzību palestīniešu teritorijām, tādējādi palielinot spiedienu uz ES iesaldēt arī bloka sniegto palīdzību.
"Hamas" līderi apgalvo, ka uzbrukumā Izraēlai piedalījās simtiem no tās 40 000 kaujinieku. Izraēla apgalvo, ka grupējumam ir aptuveni 30 000 kaujinieku un raķešu arsenāls – tostarp dažas ar darbības rādiusu aptuveni 250 km, kā arī bezpilota lidaparāti.
