Ukrainā turpinās postījumu apzināšana, rēķinot gan dabai, gan tautsaimniecībai nodarītos zaudējumus pēc 6. jūnija, kad Krievijas armijas kontrolē esošais Kahovkas HES dambis tika uzspridzināts.
Ukrainai nodarīti milzīgi zaudējumi
Pēc dambja pārraušanas applūda simtiem kvadrātkilometru plaša teritorija, daudzviet ūdens līmenis pacēlās par pieciem, sešiem metriem. Zem ūdens nokļuva veseli ciemi un dzīvību zaudēja arī daudzi cilvēki, mājdzīvnieki un savvaļas dzīvnieki.
Sākotnējās applēses liecina, ka dambja pārraušana varētu būt nodarījusi postījumus aptuveni 1,5 miljardu dolāru apmērā, taču šie skaitļi varētu augt.
Jau tagad zināms, ka plūdos neatgriezeniski iznīcinātas atsevišķas tikai Ukrainas dienvidos eksistējušas sugas. Dažādu jomu eksperti turpina darbu, lai izvērtētu katastrofas sekas.
Taču tas notiek sarežģītos apstākļos, jo Ukrainas dienvidos joprojām turpinās spēcīgas apšaudes un cieš arī brīvprātīgie, kas iesaistījušies seku apzināšanā.
Paralēli šim procesam Ukrainas iekšienē ir sākušās diskusijas, ko iesākt ar pārrauto dambi un tā izraisītajām šausmīgajām sekām. Viena daļa Ukrainas tagad piedzīvo milzīgu sausumu, bet cita lejpus Dņeprai joprojām cīnās ar milzīgo plūdu sekām.
Jāizvērtē, vai nepieciešams piegādāt ūdeni Krimai
Lai arī Ukrainas valdība plāno dambja atjaunošanu, kad izdotos atgūt kontroli pār Kahovkas HES, šobrīd dažādu ukraiņu ekspertu līmenī domas dalās, vai dambis būtu atjaunojams.
Šīs ieceres pretinieku galvenie argumenti ir, ka dambja atjaunošanu jebkurā gadījumā varētu sākt tikai pēc vairākiem gadiem, bet šobrīd sausumā esošo reģionu ūdensapgādes problēmām risinājums ir jāmeklē tagad. Vairāku gadu garumā noteikti tiks izstrādāts risinājums, kas nav sasaistīts ar Kahovkas dambi.
Otrkārt, tiek pieminēts naudas faktors – valdība lēš, ka dambja rekonstrukcijas darbi varētu izmaksāt 1 līdz 1,2 miljardus dolāru.
Dažādu jomu eksperti šaubās, vai ieguvums ir tā vērts, lai investētu tik milzīgus līdzekļus.
Kahovkas dambis cieši sasaistīts ar okupētās Krimas pussalas ūdensapgādes sistēmu, un daļa ekspertu Ukrainā uzskata, ka dambi nemaz nevajadzētu atjaunot vai vismaz ļoti rūpīgi izrēķināt visas izmaksas, pirms pieņemt kādu lēmumu.
"No sākuma aprēķināsim, cik mums daudz vajag tur ūdeni, cik daudz tur ir cilvēku, cik vajag saimniecības vajadzībām un kūrorta sezonas nodrošināšanai. Skaidrs, ka no pašreizējiem Krimas iedzīvotājiem vienu nozīmīgu daļu vajag vienkārši aizsūtīt atpakaļ mājās uz Krieviju," spriež nevalstiskās organizācijas pārstāvis Olegs Listopads.
Cietusi arī Ukrainas lauksaimniecība
Citās domās ir Hidroloģijas institūta pārstāvis Serhijs Dubņaks.
"Domāju, ka ūdens piegāde tomēr Krimai būtu jānodrošina, jo Krima ir ne tikai dienvidu krasts ar kūrortiem, tur ir arī uzņēmumi. Šobrīd tur ir Krievijas armijas bāze, bet būs mūsu, un, dod Dievs, lai tā būtu stipra, tāpēc vajadzētu domāt par to, kas būs ar visu šo teritoriju."
Viedokļi par dambja atjaunošanas nepieciešamību atšķiras, taču eksperti ir vienisprātis, ka, pirms pieņemt jebkādu lēmumu, būtu jāveic rūpīgi aprēķini, cik izmaksātu dambja atjaunošana, Krimas kanāla remonts un virkne citu darbu, kas ir saistīti un būtu nepieciešami, lai šobrīd okupācijā esošo Krimas pussalu nodrošinātu ar ūdeni.
Zināms, ka Kahovkas dambja ūdenskrātuve savulaik nodrošināja ar ūdeni ap 300 tūkstošiem hektāru Hersonas, Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalos. Savukārt šie reģioni līdz šim bija daļa no Ukrainas "maizes klēts".
Iepriekšējos gados tur izaudzēti ap 1,2 miljoni tonnu graudu, pākšaugu un eļļas augu sēklu, tāpat aptuveni 500 000 tonnu dārzeņu un 200 000 tonnu ogu un augļu.
Karadarbības dēļ šogad liela daļa frontei tuvāk esošo teritoriju nemaz netika apsēta, bet arī plūdi nodarīja milzu postījumus, un jau tagad skaidrs, ka to novēršanai būs vajadzīgi gadu desmiti.
KONTEKSTS:
6. jūnija naktī Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos sabruka Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosts uz Dņepras upes. Tā rezultātā no HES ūdenskrātuves izplūda milzīgs daudzums ūdens, kas applūdināja desmitiem apdzīvoto vietu.
Ukrainas valdība vēsta, ka Kahovkas HES aizsprostu uzspridzināja Krievijas karaspēks, kas kontrolēja stratēģiski svarīgo objektu. Ukraina uzsver, ka notikušais vērtējams kā teroristu valsts pastrādāts kara noziegums. Ukrainai piekrīt arī rietumvalstu līderi, savukārt Krievijā valdošais režīms noliedzis jebkādu saistību ar Kahovkas HES iznīcināšanu.
