Parlamenta vēlēšanu iznākums izšķirs, vai prezidents Juns Sukjols varēs īstenot savu sociāli konservatīvo programmu.
Vēlēšanas tiek uzskatītas par pārbaudījumu Junam, kurš 2022. gadā prezidenta vēlēšanās uzvarēja ar mazāko pārsvaru Dienvidkorejas vēsturē.
Dienvidkorejas balsstiesīgie pilsoņi izraudzīsies 300 Nacionālās asamblejas deputātus.
Pašlaik parlamentu kontrolē Demokrātiskā partija, tāpēc valsts prezidentam Junam Sukjolam prezidentūras pirmajos divos gados ir bijis grūti īstenot savus priekšvēlēšanu solījumus.
Juna pārstāvētā Tautas varas partija (PPP) cer atgūt kontroli pār parlamentu, kas kopš 2016. gada atrodas opozīcijas kontrolē, tādējādi nodrošinot atbalstu savai programmai, tai skaitā plānotajām veselības aprūpes reformām un solījumam likvidēt Dzimumu līdztiesības ministriju.
Taču gadījumā, ja opozīcija gūs lielu uzvaru, kā liecina dažas aptaujas, eksperti uzskata, ka prezidents, kurš jau ilgu laiku cīnās ar zemiem popularitātes reitingiem, faktiski varētu zaudēt savu ietekmi uz atlikušo pilnvaru laiku, kas beidzas 2027. gadā.
Sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Gallup" 31. martā publiskotā aptauja liecina, ka opozīcijā esošā Demokrātiskā partija (DP), kuru vada Juna galvenais sāncensis Lī Džēmjuns, nedaudz apsteidza PPP. Par DP, kas ir lielākā opozīcijas partija, gatavi balsot 37% vēlētāju, bet par PPP – 35%.
Septiņas dienas pirms vēlēšanām aptaujas ir aizliegtas.
Labi reitingi ir arī nesen izveidotajai partijai "Atjaunot Koreju", par kuru gatavi balsot daudzi vēlētāji, kas vīlušies gan valdībā, gan lielākajās opozīcijas partijās. Šo partiju vada bijušais tieslietu ministrs Čo Kuks, kuram draud cietumsods par iespējamu dokumentu viltošanu, lai palīdzētu saviem bērniem iestāties universitātē.
Arī pret Lī tiek veikta izmeklēšana vairākās lietās, tai skaitā par iespējamu kukuļošanu saistībā ar uzņēmumu, kas tiek turēts aizdomās par astoņu miljonu ASV dolāru nelikumīgu pārskaitīšanu uz Ziemeļkoreju. Lī noliedz visas apsūdzības.
Ekspertu vērtējumā priekšvēlēšanu kampaņās galvenais uzsvars tika likts uz vēlētāju neapmierinātības uzkurināšanu, nevis politiskām debatēm.
PPP sola ieslodzīt Lī un Čo, bet DP – sodīt Junu par slikto valsts pārvaldību.
Svarīgākie jautājumi, tai skaitā Seulas politika attiecībā uz Ziemeļkoreju, priekšvēlēšanu kampaņu runās gandrīz netika pieminēti, un pat tādas vēlētājiem būtiskas tēmas kā inflācija un jauno ārstu streiks palika otrajā plānā.
