2007. gadā, kad Rumānija iestājās Eiropas Savienībā (ES), tā bija viena no nabadzīgākajām valstīm, bet tagad pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju tā ir apsteigusi Latviju.
"Bukarestē visi ekonomikas uzlabojumi tiek sajusti vairāk nekā laukos, tā ir realitāte," stāsta galvaspilsētas iedzīvotājs Vlads.
Džordžs no Gruzijas, kurš bieži apmeklē Rumāniju, spriež: "Ne visi būs apmierināti – es to saprotu – jebkurā sabiedrībā, jebkurā valstī tā ir. Bet es teiktu, ka šī valsts virzās uz priekšu."
Ekonomisku apsvērumu dēļ kopš 1990. gada no Rumānijas aizbraukuši četri miljoni iedzīvotāju. Tas ir robs, ko šobrīd aizpilda imigranti no austrumiem, it īpaši celtniecībā.
"Rumāņi no diasporas Eiropā ir vieni no top "investoriem" Rumānijas ekonomikā, jo viņi sūta naudu savām Rumānijā palikušajām ģimenēm. Bet imigrācija nav problēma, jo Rumānija ir toleranta valsts," stāsta portāla "Calea Europeana" galvenais redaktors Roberts Lupitu.
Rumānijas ekonomika aug, pateicoties arī ES finansējumam – līdz 2027. gadam Rumānija varētu saņemt vairāk nekā 80 miljardus eiro.
Kopējā robeža ar Ukrainu rumāņiem nozīmē arī to, ka piedzīvota Krievijas dronu klātbūtne Rumānijas teritorijā.
"Mēs esam pieredzējuši dažus incidentus un negadījumus, kas satrauca Rumānijas iedzīvotājus. Bet mūsu vērtējums ir, ka esot NATO, mēs esam drošībā," spriež Eiroparlamenta deputāts no Rumānijas Zigfrīds Murešans.
NATO klātbūtne Rumānijā ir iespaidīga. Te ir liela gaisa spēku bāze, kur ukraiņu piloti tiek apmācīti lidot ar F-16 kara lidmašīnām. Te ir arī ASV pretgaisa aizsardzības centrs, kam jāsargā Eiropa no ballistisko raķešu uzbrukumiem no Tuvajiem Austrumiem.
Taču tas nenozīmē, ka nav jūtami Krievijas centieni Rumāniju ietekmēt. Nesen piedzīvoti kiberuzbrukumi vairāku slimnīcu informācijas tehnoloģiju sistēmām, un ir aizdomas, ka tie nākuši no Krievijas. Kremļa retorika arī izskan no otras populārākās Rumānijas partijas, kas ir eiroskeptiska.
"Viņi lieto to pašu naratīvu, ko Krievijā. Bet aptaujās, piemēram, Eirobarometra aptaujā, mēs redzam, ka rumāņi ir proeiropeiski," uzsver Lupitu.
Augsne Kremļa propagandai šeit ir vājāka nekā blakus esošajā Serbijā, Ungārijā vai Bulgārijā.
"Mums ir vēsturiski slikta pieredze ar Krieviju. Mums uzbruka, un Rumānijai atņēma Besarābiju, kas tagad ir Moldovas Republika.
Un komunistu režīma laikā Padomju Savienība mūs slikti iespaidoja. Tāpēc sabiedrībā ir nepatika pret Krieviju," atzīst Eiroparlamenta deputāts no Rumānijas Kristians Silviu Bušoi.
Pēc trim nedēļām Rumānija pievienosies Šengenas zonai, taču tikai uz jūras un gaisā. Sauszemes robeža paliks slēgta, jo tās atvēršanai iebilst Austrija. Daudziem rumāņiem tas ir sāpīgs jautājums, gatavojoties Eiroparlamenta vēlēšanām.