Trīs avoti izdevumam norādījuši, ka pagājušā gada aprīlī Krievijas amatpersonu delegācija, kas apmeklēja Kairu, lūgusi Ēģiptes prezidentu atdot vairāk nekā simt dzinējus no Krievijas helikopteriem, kas Maskavai bija nepieciešami karam pret Ukrainu. 

Ēģipte piekritusi, un aptuveni 150 dzinēju piegādes, visticamāk, sāksies decembrī. 

Krievijai nākas upurēt daļu no sava ienesīgā ieroču eksporta biznesa. Jo īpaši Indijai un Armēnijai paredzētie ieroči tagad tiek sūtīti uz frontes līniju Ukrainā. 

Pakistāna, Ēģipte, Baltkrievija, Brazīlija un citas valstis gadiem ilgi ir bijuši Krievijas klienti, iegādājoties no Maskavas lidmašīnas, raķetes un pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Jau iepriekš vēstīts, ka Krievija ne vien ieročus atpērk, bet arī pastiprinājusi to ražošanu. 

Krievijas amatpersonas noliedz, ka tās ieroču krājumi samazinās, vienlaikus atturoties sniegt konkrētus datus par arsenālu un iekšzemes ražošanas apmēriem.

Savukārt ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz Eiropas Savienības diplomātiem un Eiropas amatpersonām, vēstīja, ka Brisele nākamnedēļ sāks apspriest priekšlikumus 12. sankciju paketei pret Krieviju. 

Šajā paketē galvenā uzmanība tiks pievērsta Krievijas dimantu tirdzniecības aizliegšanai. Tiek norādīts, ka diskusija par jaunām sankcijām izkustējusies, pēc tam kad G7 valstu ārlietu ministri sanāksmē Japānā šonedēļ deva zaļo gaismu ierobežojumu ieviešanai Krievijas izcelsmes dimantiem.

Aģentūra "Bloomberg" tikmēr vēstīja, ka priekšlikumi 12. sankciju paketei ietver ierobežojumus preču tirdzniecībai, kuru kopējā vērtība ir aptuveni 5 miljardi eiro. 

Jaunajā paketē varētu būt minētas vairāk nekā 100 fiziskas personas un četri desmiti juridisku personu. 

Tiek apspriests arī aizliegums nodarbināt krievus tā dēvētajās jutīgajās nozarēs.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas.