Karstumā, kas var pārsniegt +40 grādus, redzamas sievietes, kas nes smagus, no kopējām ūdens tvertnēm piesmeltus spaiņus, kamēr viņu bērni netīrās drēbēs un basām kājām spēlējas dubļos, tā situāciju nometnēs apraksta ziņu aģentūra AFP.
Pusautonomās kurdu administrācijas amatpersona Šeihmūzs Ahmeds sarunā ar AFP stāstīja, ka
desmitiem tūkstošu cilvēku dzīvo desmitiem neoficiālās nometnēs Sīrijas ziemeļos un ziemeļaustrumos.
Oficiāli atzītas ir tikai 16 nometnes, kurās kopumā dzīvo aptuveni 150 000 cilvēku, tostarp aizdomās turamo "Islāma valsts" kaujinieku radinieki. Tās arī saņem starptautisko palīdzību.
Dzīves un higiēnas apstākļi var būt briesmīgi pat oficiālajās pārvietoto personu nometnēs, bet neoficiālajās apmetnēs situācija bieži vien ir vēl sliktāka. Cilvēki tur dzīvo lielā nabadzībā un nošķirti no starptautiskās palīdzības.
"Mēs šeit esam pavisam aizmirsti," ziņu aģentūrai sūdzējās 33 gadus vecā Rama Al-Hamuda. Intervija ar sievieti notika pie viņas telts, kas nekvalitatīvi sašūta no nolietota auduma – brezenta un veciem mēslojuma maisiem.
"Mūsu bērni visu laiku slimo. Viņi slimo ar drudzi, caureju un vemšanu," piebilda atraitne, četru bērnu māte.
Rama kopā ar bērniem mīt Al-Junani nometnē Rakas ziemeļu provincē. Tur "Daesh" grupējums bija izveidojis savu "de facto" galvaspilsētu, pirms 2017. gadā viņus sakāva ASV atbalstītie kurdu vadītie kaujinieki. Nometne atrodas netālu no Eifratas upes, un tā ir tikai viena no daudzajām neoficiālajām apmetnēm Sīrijā, kurās dzīvo bruņotā konflikta dēļ pārvietotie cilvēki.
"Neoficiālās nometnes var uzskatīt par Sīrijas "aizmirstajām nometnēm"," tā ziņu aģentūrai teica Starptautiskās Glābšanas komitejas pārstāve Tanja Evansa,
piebilstot, ka, lai ndorošinātu šīm nometnēm nepieciešamo palīdzību, ir svarīgi, ka starptautiskā sabiedrība tām pievērš lielāku uzmanību – piešķirtu finansējumu un regulāru atbalstu.
Kopš Sīrijas pilsoņu kara sākuma 2011. gadā, kad valdošais režīms apspieda miermīlīgus protestus, nogalināti vairāk nekā pusmiljons cilvēku un miljoniem tika pārvietoti. Gadu gaitā konfliktā iesaistījušās ārvalstu varasiestādes un džihādisti no visas pasaules.
Kurdu varas iestādes jau strādā pie plāna, lai cilvēkus no neoficiālajām nometnēm pārceltu uz oficiālajām, tā stāstīja pusautonomās kurdu administrācijas amatpersona Šeihmūzs Ahmeds. Ja ieceri izdosies realizēt, tas varētu uzlabot dzīvi arī Sahalat Al-Banat improvizētās nometnes iedzīvotājiem.
Viņi šobrīd dzīvo blakus atkritumu izgāztuvei Rakas pilsētas nomalē. Iemītnieki savas dienas pavada, šķirojot atkritumus, lai atrastu ko vērtīgu, piemēram, metāllūžņus un plastmasas gabalus, ko viņi cer pārdot. Tas šobrīd ir viņu galvenais ienākumu avots.
"Situācija nometnē ir traģiska," sacīja 30 gadus vecā māte Šakura Muhameda, "Lai nopirktu maizi un nopelnītu iztiku, cilvēki atkritumos meklē pārdodamas lietas. Nometne nesaņem nekādu palīdzību."
79% apmetņu Rakas provincē ir neoficiālas, tā liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas Humanitāro lietu koordinācijas biroja (OCHA) ziņojumā publicētie dati. ANO pārrobežu mehānisms, kas Sīrijas ziemeļaustrumos ļauj ievest palīdzību no kaimiņos esošās Irākas, tika apturēts 2020. gada sākumā pēc Sīrijas režīma sabiedrotās Krievijas spiediena ANO Drošības padomē.
KONTEKSTS:
2011. gada sākumā vairākās Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs iedzīvotāji sacēlās pret ilggadējiem autokrātiem. Protestu vilnis ieguva nosaukumu "arābu pavasaris". To rezultātā gāza nedemokrātiskos vadītājus Tunisijā, Ēģiptē, Lībijā un Jemenā.
Arī Sīrijas iedzīvotāji izgāja ielās, lai paustu neapmierinātību ar tolaik jau vairāk nekā desmit gadus valdījušo autoritāro prezidentu Bašāru al Asadu. Viņš pret protestētājiem nosūtīja armiju, kas bez žēlastības apspieda demonstrācijas.
Režīma opozicionāri ķērās pie ieročiem. Tā rezultātā Sīrijā izcēlās pilsoņu karš, kurā Asadam lojālie spēki cīnījās pret neskaitāmiem dumpinieku grupējumiem, kuri nereti apkaroja arī viens otru. Pēc dažiem gadiem valstī izveidojušos varas vakuumu izmantoja džihādistu grupējums "Islāma valsts", kas pārņēma kontroli plašā teritorijā. Visas konfliktā karojošās puses ir apsūdzētas kara noziegumos un kliedzošos cilvēktiesību pārkāpumos.
