Panorāma

Pamatskolas eksāmenus varēs nokārtot, sākot ar 10 %

Panorāma

Jaunais plāns paredz atstāt 116 "Latvijas Pasta" nodaļu

ECT pirmo reizi vēršas pret valsti klimata politikas dēļ

Šveices seniori uzvar valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā par tās kūtro cīņu ar vides pārmaiņām

Eiropas Cilvēktiesību tiesa otrdien noraidīja sešu portugāļu jauniešu un Francijas mēra iesniegtās prasības, kuru mērķis bija piespiest savas valstis pildīt starptautiskās saistības un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Vienlaikus tiesa lēma par labu vecāka gadagājuma Šveices iedzīvotājiem, kas arī bija vērsušies pret savu valsti klimata jautājumā.

Lēmums Šveices lietā ir pirmais šāds Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums pret kādu valsti klimata pārmaiņu jautājumā. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi nav juridiski saistoši visām 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm, taču tie rada juridisku precedentu, pēc kura tiks vērtētas turpmākās tiesas prāvas. 

Mēs neesam radītas, lai tikai sēdētu mājās un adītu – tā sacīja Šveices seniores, kas uzskata, ka tieši viņas ievērojamā vecuma un arī dzimuma dēļ no karstuma viļņiem cieš visvairāk. Apvienība, kas sastāv no divarpus tūkstoš seniorēm, gadu garumā cīnījušās Šveices tiesās pret valsts nepietiekamo rīcību klimata jautājumos un pēc zaudējuma valsts augstākajā tiesā visbeidzot guvušas uzvaru Strasbūrā. Tā viņām nāca kā liels pārsteigums.

"Es tam vēl joprojām nespēju noticēt. Jo mēs vienmēr domājām, ka nevajag pārāk sacerēties, lai nenāktos pārāk dziļi vilties. Un mēs esam sasnieguši maksimumu. Tas ir īpašs panākums, jo tagad līdzīgām lietām ir izredzes uzvarēt tiesā," teica Šveices Senioru vides apvienības līdzpriekšsēdētāja Rozmarija Vidlera-Valti.

"Mēs, "Seniori klimatam", varam būt ļoti lepni, ka pirmo reizi esam iesnieguši tiesā prasību par klimatu un pamattiesībām un tiesa ir atzinusi mūsu pamattiesības uz veselīgu klimatu un uz to, lai mūsu valsts darītu to, ko tā līdz šim nav darījusi, proti, veikt vērienīgus pasākumus, lai aizsargātu mūsu veselību un acīmredzami aizsargātu mūsu visu nākotni. Šodienas spriedums ir nozīmīgs, un mēs esam ļoti, ļoti gandarīti, ka esam to noveduši līdz pat Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Tagad mēs rūpīgi uzraudzīsim to, kā Šveice īsteno nolēmumu," tikmēr pauda prasību iesniegušās asociācijas "Seniori klimatam" līdzpriekšsēdētāja Anna Mārere.

Visu trīs prasību iesniedzēju advokāti bija cerējuši, ka Strasbūras tiesa atzīs par šo valstu juridisko pienākumu nodrošināt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu 1,5 grādus pēc Celsija jeb pirmsindustriālā perioda līmeni, kā to paredz Parīzes klimata vienošanās mērķi. 

Pirms sprieduma pasludināšanas tiesas ēkas priekšā bija sapulcējies liels pūlis, kas aicināja tiesu būt izlēmīgai. Sanākušo vidū bija arī klimata aktīviste Grēta Tunberga.

"Šodienas lēmums ļoti skaidri parāda, ka Eiropas valstīm ir juridiska atbildība vērsties pret klimata pārmaiņām un aizsargāt pilsoņus. Tā nevar būt politiska izvēle – ievērot cilvēktiesības vai nē. Un šis ir tikai sākums klimata tiesvedībām visā pasaulē. Arvien vairāk cilvēku vērsīsies pret savām valdībām," pauda Tunberga.

Eiropas Savienībā, kurā neietilpst Šveice, pašlaik ir izvirzīts mērķis līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitrālu līmeni. Daudzas valdības ir norādījušas, ka 2030. gada mērķa sasniegšana ir ekonomiski nesasniedzama.

Tiesa par labu šveiciešu senioru grupai lēma tāpēc, ka prasības iesniedzējas – sievietes, kuru vidējais vecums ir 74 gadi – norādīja, ka viņu tiesības tiek īpaši pārkāptas, jo viņas visvairāk cieš no ekstremāla karstuma, kas globālās sasilšanas dēļ kļūst biežāks.

2023. gadā visā pasaulē tika pārspēti karstuma rekordi, janvārī paziņoja Eiropas klimata aģentūra "Copernicus".

Visās trijās iesniegtajās lietās juristi argumentēja, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantētā politiskā un civiltiesiskā aizsardzība ir bezjēdzīga, ja planēta nav apdzīvojama.

Savukārt valstis, pret kurām tika izvirzītas prasības, norādīja, ka planētas sasilšanā nevar vainot nevienu atsevišķu valsti.

Un tomēr tiesa sprieda - Šveice nav darījusi pietiekami, lai samazinātu emisijas, un tas pārkāpj šīs valsts pilsoņu tiesības.

"Tiesa šodien atzina, ka klimata krīze rada eksistenciālus draudus cilvēkiem visos vecumos. Un šis lēmums rada precedentu, ko var attiecināt uz visām Eiropas valstīm. Tas pieprasa pārskatīt klimata mērķus tā, lai tie būtu zinātnē balstīti un nepārsniegtu 1,5 grādus pēc Celsija," sacīja aktīvistu advokāts Gerijs Listons.

Šveice gan neesot vienīgā, kuru ietekmē globālā sasilšana, sacīja valsts pārstāvis pagājušā gada uzklausīšanas sanāksmē Alēns Šablē: "Šo problēmu nevar atrisināt Šveice viena pati."

Vienlaikus amatpersona norādīja, ka šis ir nopietns spriedums un Šveices valdība to ņems vērā.

"Mēs rūpīgi analizēsim sprieduma saturu, kas ir ļoti detalizēts, un tuvākajā laikā ar visām iesaistītajām iestādēm runāsim par ierosinājumiem, lai risinātu mums noteiktos pārkāpumus," teica Šablē.

Atzīstot klimata krīzes steidzamību, tiesa paātrināti izskatīja visas trīs lietas, tostarp arī izņēmuma kārtā ļāva Portugāles lietai apiet iekšzemes tiesvedību.

Kārtējie karstuma rekordi tikai apliecina šīs cīņas akūtumu. Pagājušais mēnesis bija siltākais marts novērojumu vēsturē. Temperatūras rekordi krīt jau desmit mēnešus pēc kārtas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti