ASV politikas komentētājs Takers Karlsons ir pirmais Rietumu mediju pārstāvis, kam Putins sniedzis interviju gandrīz divu gadu laikā kopš Kremļa saimnieka lēmuma sākt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Tādēļ šī intervija jau pirms publicēšanas izraisīja lielu ažiotāžu. Taču daudzi izteica pamatotas šaubas, vai Karlsons ir spējīgs objektīvi intervēt Putinu, jo līdz šim viņš vairāk darbojies nevis kā žurnālists, bet gan drīzāk komentētājs vai pat propagandists, kurš sludināja ASV labējā spārna republikāņiem, it sevišķi eksprezidentam Donaldam Trampam tīkamu ideoloģiju.

Trampa konkurente, bijusī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone nosaukusi Karlsonu par "noderīgo idiotu", jo viņš kā papagailis atkārto Putina melus par Ukrainu.

Noliedz iespējamo uzbrukumu Polijai vai Latvijai

Karlsona intervija ar Putinu, kas tika ierakstīta šonedēļ Maskavā, lielā mērā apstiprināja šos pārmetumus, jo Karlsons izvairījās uzdot Putinam kritiskus jautājumus un ļāva viņam atkārtot jau daudzkārt dzirdētos melus.

Intervijas laikā Karslons vaicāja Krievijas vadonim, vai viņš var iedomāties scenāriju, kas paredzētu Krievijas karaspēka nosūtīšanu uz Poliju vai Latviju.

"Tikai vienā gadījumā: ja no Polijas puses būs uzbrukums Krievijai. Kāpēc? Jo mums nav nekādu interešu ne Polijā, ne Latvijā – nekur. Kam mums tas vajadzīgs? Mums vienkārši nav nekādu interešu. Tikai draudi," apgalvo Kremļa saimnieks.

Tucker asks Putin about the widely referenced threat of Russian expansionist behavior:

Tucker: Can you imagine a scenario where you send Russian troops to Poland?

Putin: Only in one case, if Poland attacks Russia. Why? Because we have no interest in Poland, Latvia or anywhere… pic.twitter.com/RqO5vZBCR0

— Charlie Kirk (@charliekirk11) February 9, 2024

Putins kategoriski noliedza, ka viņam būtu vēlme paplašināt karu Eiropā.

"Tas ir absolūti izslēgts. Nav jābūt nekādam analītiķim: tas būtu pretrunā veselajam saprātam – iesaistīties kaut kādā globālā karā. Globāls karš nostādītu visu cilvēci uz iznīcības sliekšņa."

Kremļa saimnieks žēlojas par NATO paplašināšanos

Lai gan Maskava nereti draudējusi Rietumiem ar iespējamo kodolieroču pielietošanu, Putins spriež, ka Rietumos tiekot izplatīti attiecīgi šausmu stāsti par Krievijas draudiem, bet patiesībā Rietumu politiķu mērķis esot "izsist" vairāk naudas no ASV un Eiropas nodokļu maksātājiem, lai Ukrainā turpinātu cīņu pret Krieviju. "Viņu mērķis ir pēc iespējas vairāk novājināt Krieviju," apgalvo Putins.

Kremļa saimnieks kārtējo reizi žēlojās par NATO paplašināšanos un Rietumu spiedienu pret Krieviju.

Putins to skaidroja ar to, ka Aukstā kara laikā Rietumos esot izveidojusies "PSRS ekspertu" pārprodukcija, tādēļ arī pēc PSRS sabrukuma šie eksperti centušies pārliecināt Rietumu vadību, ka nepieciešams turpināt Krievijas vājināšanu, lai panāktu tās sadalīšanos vairākos "kvazivalstiskos veidojumos".

Putins atgādināja, ka savas valdīšanas sākumā izrādījis interesi par Krievijas pievienošanos NATO, taču saņēmis atraidījumu.

Kremļa saimnieks dižojās, ka Krievija esot spējusi izturēt Rietumu spiedienu un pat tagad tās ekonomika turpina attīstīties par spīti Rietumu sankcijām.

Putins melīgi apgalvoja, ka aizvadītā gada laikā Krievija esot kļuvusi par lielāko ekonomiku Eiropā, lai gan pēc iekšzemes kopprodukta Krievija atpaliek no tādām valstīm kā Vācija, Lielbritānija, Francija.

Intervija kā Putina lekcija par vēsturi

Taču lielākos melus Putins bija pietaupījis Ukrainas tēmai, kur kārtējo reizi centās attēlot Krieviju kā upuri, nevis agresoru.

"Karu sāka viņi 2014. gadā. Mūsu mērķis ir pārtraukt šo karu. Un mēs to nesākām 2022. gadā; tas ir mēģinājums to pārtraukt," īsteni orveliskā stilā paziņoja Putins.

Karlsona intervija ar Putinu ilga vairāk nekā divas stundas, un liela daļa intervijas tika veltīta tieši Ukrainas tēmai.

Sarunas sākumā Putins vaicāja Karlsonam, vai viņam nebūtu iebildumu uzklausīt nelielu lekciju par Ukrainas vēsturi.

Putins teica, ka tas aizņemšot 30 sekundes vai minūti, taču izplūda garā monologā, kas ilga vairāk nekā 20 minūtes.

Putins attēlo Ukrainu kā izdomātu valsti

Putina stāstījums bija konspekts no viņa 2021. gada vasarā publicētā raksta "Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību", kas radīja ideoloģisko bāzi Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā.

Šī vēstījuma mērķis ir attēlot Ukrainu kā mākslīgu valsti, kurai nav tiesību uz pašnoteikšanos, jo ukraiņu tauta nemaz neeksistē un esot tikai tāds krievu tautas paveids.

Putins sāka ar 9. gadsimtu, kad Krievijas valsts esot sākusi attīstīties ar diviem centriem: Kijivā un Novgorodā. Tādējādi viņš centās piesavināties Ukrainas valstiskuma saknes.

Putins apgalvo, ka vēlāk, Polijas un Lietuvas karalistes laikā, poļi esot izdomājuši vārdu "Ukraina", lai apzīmētu Krievijas nomalē dzīvojošo tautu.

Hitlera idejas esot dzīvas

Putins arīdzan kārtējo reizi atkārtoja savu versiju par Ukrainu kā "mākslīgu valsti", kuru pirms vairāk nekā 100 gadiem izveidoja PSRS boļševiku vadoņi Ļeņins un Staļins.

"Boļševiki sāka veidot PSRS un izveidoja Padomju Ukrainu, kura pirms tam vispār neeksistēja," apgalvo Putins.

Putins norādīja, ka pēc Otrā pasaules kara Ukrainas teritorija ievērojami paplašinājusies uz agrākās Polijas, Ungārijas un Rumānijas teritorijas rēķina, bet pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā Ukraina pievākusi sev visas zemes, ko tai padomju laikā "uzdāvināja" Krievija.

"Protams, Ukraina zināmā mērā ir "mākslīga valsts", kas radusies pēc Staļina gribas," paziņoja Putins.

Kremļa saimnieks gan noliedza, ka būtu mēģinājies vienoties ar Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu par iespējamo Aizkarpatu reģiona atdošanu Ungārijai, lai gan šajā reģionā dzīvojošie ungāri gribot atgriezties savā "vēsturiskajā dzimtenē".

Krievijas un Ukrainas karu Putins centās attēlot kā "pilsoņu karu" starp divām vienas tautas daļām.

"Es saku, ka tā ir daļa no kopējās krievu tautas; viņi saka: nē, mēs esam atsevišķa tauta. Labi. Ja kāds uzskata sevi par atsevišķu tautu, viņiem uz to ir tiesības. Taču ne uz nacisma, nacistiskās ideoloģijas pamata," intervijā Karslonam paziņoja Putins.

Kremļa saimnieks pavēstīja, ka Hitlera idejas turpina dzīvot arī gandrīz 80 gadu pēc viņa nāves, taču kautrīgi noklusēja, ka mūsdienās nacistiskās ideoloģijas turpinātājs ir tieši pats Putins un viņa izveidotais režīms, nevis Ukraina, kas turpina cīnīties pret Krievijas agresiju.