Pētnieki uzsver – tā kā Krievija cenšas adaptēties Ukrainas gaisa vairoga iespējām, valsts aizsardzībā ir izšķirīga nozīme Rietumu pretgaisa aizsardzības sistēmu un raķešu piegādēm.

Tās nozīmīgas arī augošās Ukrainas militārās rūpniecības nozares aizsardzībā, jo ienaidnieks turpina raidīt triecienus pret šiem objektiem, norāda Kara studiju institūts.

Krievija regulāri izmanto tuvas darbības rādiusa raķetes, lai veiktu triecienus Ukrainas pilsētām, jo tieši šīs raķetes labāk spēj apiet Ukrainas pretgaisa aizsardzību.

Kā skaidro analītiķi, pastāv reāla iespēja, ka Ukraina tuvāko nedēļu laikā var izsmelt savas pretgaisa aizsardzības munīcijas rezerves.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".