Eiropas Komisijas ziņojums Ukrainā sagaidīts ar atvieglojumu un prieku. Novērtējums ir pat labāks, nekā bija cerēts, un ukraiņiem ir izdevies panākt, ka ES institūcijas ieklausās viņu argumentos un tos ņem vērā, novērtējot padarīto, tā intervijā valsts telemaratonā paziņoja Ukrainas premjerministra vietniece Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Olha Stefanišina.
Tas, ko Ukraina ir paveikusi ļoti īsā laikā, brīžiem smagos kara apstākļos, ir patiešām milzīgs darbs. Ukraina ir spējusi sprintera cienīgos tempos veikt izmaiņas vairākos likumos, lai virknē jomu pielāgotos ES prasībām.
"Cik ātri būs iespējams tikt uz priekšu, tik ātri Ukraina arī strādās, un mēs jau šodien ar savu darbu esam parādījuši, ka, neskatoties uz apšaudēm, gaismas, interneta trūkumu vai okupāciju, – tas mums netraucē doties tālāk, jo tas ir tas, par ko mēs karojam, – mūsu brīvība, neatkarība un visas Eiropas labklājība," sacīja Stefanišina.
Pēc kandidātvalsts statusa saņemšanas Ukrainai bija izvirzīti septiņi ieteikumi – īstenot konstitucionālo un tiesu reformu, stiprināt cīņu korupcijas apkarošanā, veikt pasākumu kopumu naudas atmazgāšanas novēršanai, oligarhu varas mazināšanai, tāpat arī pielāgoties Eiropas izpratnei mediju regulācijas un mazākumtautību jautājumos.
Ukraiņu ieskatā visi punkti lielā mērā ir izpildīti, bet Eiropas Komisija vēlas lielāku progresu atsevišķos jautājumos.
Tā vēlas lielāku atbalstu korupcijas apkarotājiem Ukrainā – ir jāpieņem likums par štata vienību palielināšanu Ukrainas Nacionālajā pretkorupcijas birojā (NABU), kā arī virkne labojumu, kas paplašina korupcijas apkarotāju iespējas rīkoties.
Tāpat tiek rekomendēts pieņemt likumu, kas regulē lobēšanu, kā arī pilnībā ieviest rekomendācijas, kas ir saistītas ar mazākumtautību aizsardzību Ukrainā.
Pēdējais ir ļoti smags un izaicinājumu pilns jautājums, jo Ukrainā ir arī daudz krievvalodīgo un virkne izglītības iestāžu joprojām strādā daļēji krievu valodā. Šobrīd Ukraina ir ņēmusi Baltijas valstu piemēru attiecībā uz šo prasību izpildi.
"Mēs pārņēmām piemēru no Latvijas un Baltijas valstīm, un tas nesaņēma ļoti pozitīvu atgriezenisko saiti no Venēcijas komisijas (Eiropas Padomes padomdevējas iestādes, kas ir Eiropas tiesību uzraugs). Mēs šobrīd strādājam pie tā, kā nodrošināt pareizu [šī uzdevuma] piemērošanu," sacīja Ukrainas vicepremjeres Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos biroja pārstāve Darja Haidaja.
Process, pielāgojoties Eiropas Savienības normatīviem, ir ļoti sarežģīts, taču visi šie uzdevumi ir jāpaveic līdz nākamā gada martam.
Savukārt decembrī gaidāmajā Eiropadomes sanāksmē Kijiva sagaida dalībvalstu vienotību jautājumā par Ukrainas uzņemšanu ES.
"Ukraiņi vienmēr ir bijuši un ir daļa no mūsu Eiropas kopējās ģimenes. Mūsu valstij ir jābūt Eiropas Savienībā.
Ukraiņi to ir pelnījuši, gan aizstāvot Eiropas vērtības, gan ar to, ka pat pilna mēroga karā mēs turam savu vārdu un attīstam valsts institūcijas. Visi nepieciešamie lēmumi tiek pieņemti," sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Šoruden apritēs desmit gadi kopš tā dēvētā Eiromaidana, kad 2013. gada novembrī tūkstošiem ukraiņu izgāja ielās, iebilstot pret tā brīža valdības lēmumu neparakstīt asociācijas un tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienības valstīm. Protesti, kas sākās 21. novembrī, turpinājās vairākus mēnešus un auga augumā, jo īpaši pēc valdības lēmuma protestētājus izdzenāt ar varu.
Tolaik desmitiem cilvēku zaudēja savu dzīvību par to, lai valsts virzītos Eiropas virzienā, un trešdienas, kā arī decembrī gaidāmie lēmumi Ukrainai ir ļoti svarīgi un ilgi gaidīti.
