Kā pirmdien preses konferencē pastāstīja Ukrainas Augstākās radas deputāts, Agrārās un zemes politikas komitejas loceklis Dmitro Solomčuks, šogad plānots novākt ap 70 miljoniem tonnu dažādu kultūru ražas, taču šie darbi notiek ļoti smagos apstākļos.

"Protams, vissmagākā situācija ir deokupētajās teritorijās – Hersonas, Mikolajivas, Harkivas, Sumu apgabalā. Vīri katru dienu dodas uz laukiem aizsargtērpos.

Daži izmanto bruņuvestes un ķiveres, citi zem kabīnes piestiprina tādus kā metālus drošībai. Tā viņi katru dienu, var teikt, pārkrustījušies brauc novākt mūsu maizi."

Grūtības realizēt lauksaimniecības produkciju

Ar ražas novākšanu vien nepietiek, jo otrs liels izaicinājums ir atrast, kur to realizēt. Kā stāstīja Solomčuks, Augstākās radas deputātu grupa apmeklējusi lauksaimniekus pērn atbrīvotās Izjumas apkaimē.

Tur pavasarī lielas platības ir apsētas ar saulespuķēm, kuru novākšanai vajadzētu sākties tuvākajā laikā, taču zemniekiem ir lielas grūtības atrast pircējus vai pārpircējus, kas būtu gatavi doties pēc ražas tik tuvu frontes līnijai.

Tāpat milzīgas problēmas iekšējā tirgū radījusi Ukrainas graudu eksporta iestrēgšana, ko panākusi Krievija, nemitīgi uzbrūkot Ukrainas ostām. Šobrīd Ukrainas prezidenta un Augstākās radas pārstāvji iesaistījušies, meklējot risinājumus šai krīzei, taču pagaidām tie nav vēl zināmi.

Graudu eksporta apstāšanās vismaz pagaidām nav manāma vietējā tirgū, vismaz tādā ziņā, ka kaut kas būtu kļuvis lētāk. Vasarā ir vērojams cenu samazinājums augļiem, taču attiecībā uz graudiem, miltiem situācija nav ievērojami mainījusies.

Kā prognozē Solomčuks, maizes izstrādājumu un piena cenas varētu palikt nemainīgas līdz pat ziemai, kad situāciju varētu ietekmēt energoresursu cenas.

Kādas tās būs, šobrīd grūti prognozēt, bet tiek pieļauts, ka Krievija arī šajā rudenī un ziemā atkal mēģinās uzbrukt Ukrainas energoapgādes infrastuktūrai un vismaz iepriekšējā sezonā bija tā, ka elektrības ļoti trūka.

Nodarīti miljardiem lieli zaudējumi

Pašlaik nav precīzu aprēķinu par to, cik lielus zaudējumus Krievijas iebrukums nodarījis Ukrainas lauksaimniekiem.

Ir tikai aptuvenas aplēses par atsevišķiem objektiem, un tās jau tagad tiek lēstas miljardos dolāru.

"Bijām Hersonas apgabalā. Tur zaudējumi, kas nodarīti meliorācijas un apūdeņošanas sistēmai (tā bija lielākā Ukrainā uz 450 tūkstošiem hektāru zemes), ir vismaz 10 miljardi dolāru," stāsta Solomčuks.

"Šodien braucām uz Harkivas apgabalu – nu, šausmīgi zaudējumi.

Tur kādā ciemā, kas nonāca okupācijā, bija 70 tūkstoši cūku. Okupanti lielāko daļu cūku nošāva, apmētāja ar lādiņiem, daļu izlaida. Tie ir šausmīgi skaitļi.

Tikai Harkivas apgabalā vien es domāju, ka zaudējumi lauksaimniekiem nebūs mazāki par arī kādiem 10 miljardiem dolāru."

Atmīnēšanas darbi varētu ilgt pat 10 gadu

Milzīgus zaudējumus lauksaimniekiem atbrīvotajās teritorijās radījusi arī zemes mīnēšana. Ukrainā milzīgas platības, it īpaši okupācijā ilgāk pabijušo Hersonas un Harkivas apgabalu teritorijā, joprojām ir mīnētas.

Lauksaimnieki tur šogad nemaz nevarēja neko iesākt, un tiek prognozēts, ka šīs zemes atbrīvošanai no mīnām būs nepieciešami pat desmit gadi.

Ukraiņu zemnieki gan cenšas ļoti pielāgoties jaunajiem apstākļiem un ļoti radoši pievērsās jautājumam par labības lauku apsēšanu.

Piemēram, vispirms sagatavojot un palaižot traktoru bez vadītāja un ar īpašām dzelzs sliedēm, kas sprādziena gadījumā pasargātu tehniku, taču tas, protams, nav ilgtermiņa risinājums.

Ukrainas zeme ir jāatbrīvo no spridzekļiem, un tas diemžēl prasīs gan ilgāku laiku, gan arī lielus resursus.