Taču viņš norāda: ja rīt sāktos karš, Eiropa būtu spējīga sevi aizstāvēt.

LTV žurnāliste Ina Strazdiņa vaicāja Pesonenam, kas tiek darīts, lai papildinātu Eiropas ieroču krātuves un kā Brisele var palīdzēt šajā procesā.

Timo Pesonens: [Vladimira] Putina uzbrukums Ukrainai mūs pārsteidza, jo mēs nebijām gatavi šādam karam Eiropā. Visas kaujas spējas bija ārkārtīgi limitētas. Un tagad, kad mēs redzam, ka tas nebija nedz hibrīduzbrukums, nedz kiberuzbrukums, nedz mērķis bija tikai stratēģiskā infrastruktūra vai militārie objekti, bet gan tas bija uzbrukums, lai okupētu visu valsti, suverēnu Eiropas zemi, tas visiem mums bija kā modinātājzvans. Tāpēc mums vispirms ir jāstiprina mūsu aizsardzības industrijas spējas, lai mēs varētu saražot un piegādāt Eiropas bruņojumu, vienlaikus mums jāpaliek vienotiem NATO.

Ina Strazdiņa: Kā to izdarīt? Un kā Eiropas Savienība var tajā visā palīdzēt?

Timo Pesonens: Tas, ko mēs darām, ir mūsu aizsardzības industrijas mobilizēšana. Piemēram, runājot par munīciju – mēs iesniedzām priekšlikumu un dažas dalībvalstis arī piekrita, proti, ka mēs Eiropā apvienojam mums pieejamās labi zināmās 155 milimetru artilērijas munīcijas spējas. Ukrainai tas ir ļoti nepieciešams.

To darām, lai mēs varētu saražot no pusmiljona līdz miljonam lādiņu gadā, un līdz šī gada beigām – divus miljonus un līdz nākamgada beigām – līdz divarpus miljoniem. Bet tas ir tikai viens elements. Mums vajadzētu varēt darboties līdzīgi arī citās bruņojuma jomās – runājot par raķetēm, droniem.

Esmu dzirdējusi, ka uzņēmēji, kuri strādā aizsardzības sektorā, vēlētos lielāku Eiropas Savienības atbalstu – īpašus fondus, finansējumu. Vai tas varētu būt gaidāms?

Es absolūti viņiem piekrītu un to dzirdu visur, kur vien dodos, proti, ka aizsardzības industrijai ir vajadzīgs finansējums. Eiropas Komisija dara visu, ko vien var budžeta robežās, un dalībvalstis dara to pašu. Sabiedriskajam finansējumam var būt ļoti svarīga nozīme brīžos, kad ir kādas nepilnības. Tad var nākt talkā Eiropas Savienības nauda, un tā var dot stimulu privātajiem investoriem. Mums ir vajadzīgas bankas, privātās bankas, investori, kas arī piedalās ar atbalstu, un vajadzīgs, lai Eiropas Investīciju banka maina savu aizdevuma politiku. Tas vēl nav noticis.

Tam, visticamāk, vajadzēs laiku.

Jā, bet tam tā nevajadzētu būt. Jo dalībvalstis, manuprāt, jau ļoti skaidri ir izteikušās. 14 valstu līderi ir nosūtījuši vēstuli Eiropas Investīciju bankai un Eiropadomei. Tā ir aicinājusi banku rīkoties, un banka strādā pie izmaiņām, un es domāju, ka rezultātiem ir jābūt diezgan drīz.

Bet tas ir tas, par ko mēs šeit uztraucamies, proti, ka Krievija varētu būt ātrāka par mums, jo tā arī bruņojas.

Jā, protams, tā ir bijusi problēma jau kopš 24. februāra traģiskās dienas, kad Krievija uzbruka Ukrainai un darbojās ļoti ātri. Tai ir kara ekonomika. Putins ir mobilizējis visu valsts ekonomiku, visu sabiedrību vienam mērķim – karam Ukrainā. Mēs dzīvojam demokrātiskā savienībā, transatlantiskajā aliansē, un tas ir pilnīgi citādi. Mēs jau darām daudz, bet es piekrītu, ka mums ir jādara vēl vairāk, ātrāk un kopā. Dalībvalstis ir pietiekami lielas, lai pašas tiktu galā, lai apvienotu resursus, kas mums ir, šādi mēs varam radīt pārmaiņas – atbalstīt Ukrainu un arī stiprināt paši savu aizsardzību.

Tas viss ir mainījis Eiropas Savienības kopējo filozofiju, jo mēs esam miera savienība, bet tagad šis aizsardzības elements ienes pavisam citu saturu. Jūsuprāt, vai tas viss kaut kādā veidā pašos pamatos mainīs Eiropas Savienību?

Šīs ir ārkārtīgi dziļas pārmaiņas, bet, no otras puses, mēs sākām ar tēraudu un oglēm. Tā bija vienošanās starp Franciju un Vāciju, lai uz visiem laikiem izbeigtu karu. Tās apvienoja izejmateriālus, kas ir svarīgi kara mašinērijai.

No vienas puses, šīs ir pamatīgas pārmaiņas, bet, ja paskatāmies vēsturē, mūsu mērķis vienmēr ir bijis stiprināt drošības un aizsardzības politiku. Bet, jā, taisnība, šī ir jauna attīstība. Un iedzīvotājiem, kuri prasa mums darīt vairāk aizsardzībai un drošībai, ir jāsaprot, ka tam ir arī sekas, proti, ka tam ir vajadzīgas investīcijas.

Kuras valstis patlaban Eiropā ir visspējīgākās aizsardzības nozarē?

Francija, Vācija, Itālija, arī Zviedrijai ir salīdzinoši liela aizsardzības industrija. Bet visās valstīs šobrīd var redzēt pārmaiņas. Un arī Latvijā. Kopš pēdējās reizes, kad šeit biju, ir redzamas lielas pārmaiņas. Latvija investē inovatīvos veidos, lai atbalstītu savu industriju.

Un te nav runa tikai par droniem, kas patlaban ir Latvijas, tā sacīt, flagmanis, bet arī citas ļoti interesantas lietas, piemēram, saistībā ar veselības jomu. Un tas ir visur. Kompānijas no dažādiem sektoriem skatās, ko tās var darīt, lai stiprinātu Eiropas aizsardzības industrijas ekosistēmu.

Kā jūs redzat, kas ir mūsu, Baltijas valstu, stiprās puses aizsardzības jomā?

Dronu tehnoloģijās jo īpaši, nevienu kompāniju speciāli neizceļot, bet te patiešām ir revolucionāras pasaules līmeņa inovācijas. Un, strādājot kopā ar ukraiņiem, tās patiešām kaujās var nest lielas pārmaiņas.

Baltija ir spēcīga digitālajās tehnoloģijās, mākslīgajā intelektā, kā savienot mākslīgo intelektu ar aizsardzības aplikācijām, kādas sekas, kādas iespējas. Arī cilvēku apzināšanās, kur mēs esam ģeogrāfiski, te katru dienu nav jāskatās kartē, lai pārliecinātos, kas mūs var apdraudēt.

Valsts, ko jūs pazīstat vislabāk, Somija, nesen iestājusies NATO, un tas ir liels ieguvumus mūsu reģiona drošībai. Bet cik stipri aizsardzības nozarē esat jūs?

Somija nav tik liels spēlētājs, kā citas valstis – Francija, Vācija, Itālija, Spānija, Zviedrija. Bet mums ir sava specifika, mēs ražojam bruņumašīnas, kļūstam aktīvāki arī dronu ražošanā, veidojam digitālās aplikācijas. Protams, Somijai arī ir savs devums Eiropas drošības industrijā, bet arī tai ir vajadzīga sadarbība ar citām valstīm.

Ja, nedod Dievs, karš sāktos rīt, vai mēs Eiropā būtu spējīgi sevi aizstāvēt?

Mēs esam spējīgi. Un mums ir apņēmība tāda pati kā [Volodimiram] Zelenskim. Puse no Ukrainas uzvaras pašā sākumā bija prezidenta Zelenska kaujas gars. Cilvēki viņam sekoja. Viņš nebēga. Viņš nepameta savu valsti. Palika un cīnījās. Un arī mums ir šis kaujas gars. Īpaši Eiropas ziemeļos.