Eiropas Savienību, kas savas pastāvēšanas laikā ir pieredzējusi dažādas krīzes un satricinājumus, tagad izaicina karš Ukrainā.

Jābūt gataviem, ka Krievija neliksies mierā

Drošības tēma caurvij ikvienu jautājumu Eiropas Savienības ikdienā – gan par to, kā noturēt savu vietu sarežģītajā pasaulē, gan kā nezaudēt ekonomiski, gan kā aizstāvēt vērtības, par kurām šobrīd Krievijas sāktajā karā cīnās Ukraina.

"Mums ir jābūt mentāli gataviem, ka Krievija neliksies mierā. Ķīna arī ir augošs spēlētājs un konkurents. Mēs arī nevaram nerēķināties, ka, neakadēmiski izsakoties, ar viņiem būs "rīvēšanās" – ģeopolitiskā un ģeoekonomiskā," atzina Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis.

"Mums faktiski ir viss, kas vajadzīgs, ja vien mēs izmantojam visu savu potenciālu. Kaut vai palūkojoties uz Ukrainu.

Nevar būt tā, ka mēs nevaram piegādāt Ukrainai nepieciešamo munīciju. Protams, ka varam, ja mums ir politiskā griba!" uzsver domnīcas EUROPA direktore Like Frīsa.

Nepieciešama lielāka Eiropas vienotība

Valstu vienotība ir izšķirīga, domājot par Eiropas Savienību spēju stiprināt savu un arī Ukrainas aizsardzību laikos, kad īsti nav skaidrības par pārējiem lielajiem sabiedrotajiem, īpaši ASV, uzsver eksperti.

"Pirmkārt, mums Eiropā ir jākonfiscē visi iesaldētie Krievijas pilsoņu aktīvi, otrkārt, mums ir jādod ilgtermiņa pasūtījumi Eiropas ieroču ražotājiem, treškārt, mums Ukrainas aizsardzības spēkiem ir jādod pašas labākās tehnoloģijas, lai tie varētu cīnīties par visiem mums. Tādējādi mēs padarītu šo karu īpaši sāpīgu Krievijai un panāktu mieru ilgākam laikam," rīcības plānu piedāvā Eiropas Uzņēmumu vadītāju konventa ģenerālsekretārs Risto Erki Juhani Pentile.

"Mēs dažreiz sakām, ka mums nav naudas, bet mēs, visas 27 dalībvalstis, aizsardzībai tērējam 260 miljardus eiro, un tas ir daudz vairāk, nekā ir Krievijai.

Bet tas ir arī jautājums par to, kā pēc iespējas labāk šo naudu izmantot, pašiem esot vairāk vienotiem, jo mēs šajā ziņā patlaban esam diezgan sadrumstaloti," atzīst bijušais ES Padomes Ģenerālsekretariāta ģenerāldirektora vietnieks Džims Kloss.

Bažas par populisma pieaugumu

Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas, kā norāda eksperti, būs rādītājs, kādā virzienā Eiropas iedzīvotāji vēlas iet, un jau tagad redzams, ka sarežģītos laikus izmanto populisti.

"Ir ģeopolitiskais spiediens, ir augstas enerģijas cenas, ir klimata pārmaiņas. Cilvēkiem ir daudz rūpju. Un, ja viņiem šķiet, ka esošās valdības nevar sniegt pareizās atbildes vai šīs atbildes viņiem dārgi izmaksā, un tas var mudināt balsot par populistiem, kuri sniedz vienkāršas atbildes, bet kas galu galā vēlāk izrādīsies nepareizas," secina Eiropas politikas pētījumu institūta direktore Funda Tekina.

Pavisam drīz apritēs 20 gadi, kopš Latvijas iestājās Eiropas Savienībā. Kopš tā laika mainījies daudz. Brīdinājumi par Krievijas agresiju kļuvuši par realitāti un tagad skar ne tikai Baltiju, bet visu Eiropas Savienību kopā.

Tāpēc secinājums viens, par spīt visām nepilnībām Eiropas blokā, – toreiz pieņemtais lēmums ir bijis pareizs lēmums, īpaši tas redzams pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.