"Nepilnu divu mēnešu laikā kopš operācijas sākuma (..) pavadīti 68 kuģi un atvairīti 11 uzbrukumi," žurnālistiem Briselē sacīja Borels.
Jemenas nemiernieki Sarkanajā jūrā un Bābelmandeba šaurumā pēdējo mēnešu laikā veikuši vairākus triecienus ar raķetēm un droniem tirdzniecības kuģiem. Nemiernieki pieprasa, lai Izraēla izbeidz militāro operāciju pret palestīniešu teroristu grupējumu "Hamās" Gazas joslā.
Hutiešu uzbrukumu dēļ daudzas lielās kuģniecības atteikušās no kuģošanas Sarkanajā jūrā un savus kuģus novirzījušas uz citiem maršrutiem.
ES valstu ārlietu ministri 19. februārī apstiprināja karaflotes misijas sākšanu Sarkanās jūras starptautiskās kuģošanas aizsardzībai pret hutiešu nemiernieku uzbrukumiem. Kuģi, kas iesaistīti misijā, nodrošina bruņotu eskortu komerciālajiem kuģiem Sarkanajā jūrā.
"Mūsu kuģi ir notriekuši deviņus bezpilota lidaparātus, vienu bezpilota kuteri un četras pretkuģu ballistiskās raķetes," preses konferencē atklāja misijas komandieris kontradmirālis Vasilioss Gripariss. Viņš brīdināja neizdarīt priekšlaicīgus secinājumus par misijas rezultātiem, tomēr norādīja, ka tas ir pareizais ceļš.
Gripariss uzsvēra, ka misijas aptvertā teritorija ir lielāka nekā visa Eiropas Savienība: "Operācijas teritorija aptver Sarkano jūru, Adenas līci, Arābijas jūru, Omānas līci, Persijas līci un arī Indijas okeāna ziemeļrietumu daļu."
Borels sacīja, ka hutiešu uzbrukumu dēļ tirdzniecības kuģi bijuši spiesti izmantot garāku maršrutu. "Tas ir par desmit līdz 14 dienām ilgāks. Konteinera pārvadāšanas izmaksas no Ķīnas uz Eiropu ir divkāršojušās," viņš piebilda.
"Pirms krīzes 13% no pasaules tirdzniecības gāja caur Sarkano jūru (..). Tagad Suecas kanālu izmanto tikai puse no 70 kuģiem, kas parasti ik dienu kursēja caur to. Tāpēc bija nepieciešams iejaukties," skaidroja Borels.
