Panorāma

Garantēto atlīdzību saņemšanai nav pieteikušies visi "PNB bankas" bijušie klienti

Panorāma

Džūkstes pagastā sakopj apgānīto pieminekli

Igauņu ģenerālis: Eiropa jūtas pārāk ērti, lai ticētu, ka šis karš ir īsts

Igauņu ģenerālis: Aizsardzībai vajadzētu tērēt 5% no kopprodukta

Eiropas valstis ilgo miera gadu laikā bija pārāk atslābušas, tādēļ daudzi eiropieši joprojām vēl nav līdz galam novērtējuši Krievijas radītos draudus. Baltijas valstis nevar atļauties šādu atslābumu, tādēļ mums ir jādara vēl vairāk, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas. Šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijai pauda bijušais Igaunijas Bruņoto spēku komandieris atvaļinātais ģenerālis Riho Terrass, kurš pašlaik ir Eiropas Parlamenta deputāts.

Riho Terrasu uz sarunu aicināja LTV žurnāliste Ilze Nagla.

Ilze Nagla: Ir bijis daudz prognožu – pēc cik gadiem Krievija varētu mēģināt uzbrukt Baltijas valstīm. Kāds ir jūsu viedoklis par šādām prognozēm?

Riho Terrass: Es neko neprognozēju. Saprotu, ka Eiropai ir jābūt gatavībā ar saviem militārajiem spēkiem. Tad neviens to neapšaubīs. Un nedomāju, ka mums daudz palīdz runāšana par to, cik gadu mums vēl ir vai nav atlicis.

Pirmkārt, mēs redzējām, ka Krievijai ir grūtības ieņemt pat nelielo Avdijivkas pilsētu. Tāpēc nedomāju, ka tā šodien spējīga paveikt ko vairāk.

Bet, protams, mums ir jāuzvar karā Ukrainā. Ja mēs tajā uzvarēsim, tad situācija būs citāda, un mums ir jākoncentrējas uz to. Bet tajā pašā laikā mums ir jāpilnveido savas spējas. Mums tiešām daudz vairāk jāiegulda aizsardzībā.

Igaunijas izdevumi aizsardzībai šobrīd ir 3,5% no iekšzemes koprodukta (IKP). Domāju, ka vajag 5%. Bet ne jau procenti mūs aizsargā, bet gan spējas. Tāpēc mums ir jāpilnveido savas spējas. Mums ir jābūt raķetēm. Mums ir jābūt šāviņiem, artilērijas lādiņiem, lai sevi aizstāvētu. Tad neviens neuzbruks.

Tātad šobrīd Igaunija vēl nav gatava?

Nē, nē, mēs vienmēr esam gatavi. Visi ir gatavi cīnīties par valsti. Ukraiņi arī bija gatavi. Bet mēs varam būt daudz gatavāki. Un es nerunāju par Igauniju. Es runāju par Eiropu kopumā.

Desmitiem miera gadu ļāva cilvēkiem justies pārāk ērti. Viņi nevēlas investēt. Vācieši, franči, briti – viņi negrib ieguldīt aizsardzībā. Bet tagad viņi atzīst, ka tas tiešām ir vajadzīgs.

Un katrā valstī tiek palielināts aizsardzības budžets. Taču ne visas valstis šeit vēl ir sasniegušas 2% no IKP. Tāpēc es aicinu katru Eiropas valsti tērēt aizsardzībai 2% vai vairāk. Tad mēs visi kopā esam stiprāki un neviens mūs nevarēs izaicināt.

Kādi ir Igaunijas galvenie izaicinājumi šajā spēju veidošanas procesā?

Problēma ir mūsu ekonomikas lielumā. Es vienmēr saku, ka runa nav par 2 vai 3% no IKP. Tas ir par IKP lielumu. Arī ar 100% [no Igaunijas IKP] būtu pārāk maz, lai nopirktu lidmašīnas, kuģus un raķetes. Tāpēc mums ir jāstrādā kopā ar mūsu NATO partneriem un NATO alianses ietvaros. Mums ir jāpadara visa alianse stiprāka. Un tas ir tas, ko mēs darām šodien.

Mēs vienmēr runājam par to, ka Krievija zaudēs šo karu, bet mēs nevaram izslēgt niecīgu iespēju, ka tā patiešām varētu uzvarēt karu Ukrainā, it īpaši, ja Eiropa un ASV nav tik gatavas nākt un palīdzēt. Kas tad notiktu?

Es nedomāju par šo variantu. Krievija jau ir zaudējusi šo karu. Jautājums ir par to, vai Ukraina var uzvarēt karā. Bet Krievija jau ir zaudējusi, jo tā nav sasniegusi nevienu no tiem politiskajiem mērķiem, ko viņi gribēja sasniegt ar šo karu. Un neizskatās, ka tas notiks.

Domāju, ka Krievijai vienīgais, par ko šobrīd ir runa, ir goda glābšana. Viņi var iegūt dažas teritorijas, bet viņi nespēja salauzt ukraiņu nāciju. Tāpēc nedomāju, ka mēs zaudētu. Bet Ukrainai ir jāuzvar karš, jāatgūst teritorijas un Kremļa noziedznieki jātiesā starptautiskajā tiesā.

Vai jūs domājat, ka Eiropa joprojām kaut ko nesaprot par Krieviju un Putinu?

Putina propagandas karš ir ļoti efektīvs. Tas manipulē ar eiropiešu sirdīm un prātiem. Un mēs esam redzējuši ļoti dažādus viedokļus par to. Mums jākļūst stiprākiem un mazāk atslābušiem.

Eiropa jūtas pārāk komfortabli, lai uzskatītu, ka šis karš ir īsts. Mums ir jāpārliecina eiropieši, ka tas nav par Ukrainu, bet par Eiropu.

Turklāt cilvēkiem jāsaprot, kas ir alternatīva? Noziedzīga, Putina vadīta, 140 miljonu nācija uz robežas ar Eiropu, ja Ukraina zaudē, ir daudz dārgāka un daudz bīstamāka.

Latvijā mums bija diskusija, kad mūsu bruņoto spēku vadība teica, ka Latvija šobrīd ir tikpat droša kā, piemēram, Spānija. Vai jūs teiktu par Igauniju? Ņemot vērā, ka arī bijāt bruņoto spēku komandieris Igaunijā?

Es vienmēr esmu teicis, ka mēs esam drošāki nekā jebkad, bet vieta, kurā mēs esam, nekad nebūs līdzīga Spānijai, jo mums ir robeža starp Eiropas Savienību, NATO un Krieviju.

Un mūsu kaimiņš parāda, ka grib un spēj izmantot visu konvencionālo militāro spēku, lai sasniegtu savus politiskos mērķus. Viņiem ir gan griba, gan iespējas. Tāpēc mums ir jābūt gataviem visu laiku, ko es nevaru teikt par Spāniju.

Vai, jūsuprāt, igauņi šobrīd var justies droši?

Jā, protams. Mums vajag tādu mentalitāti kā Somijā – ka esam gatavi un nebaidāmies. Ja mēs tā darām, viss noritēs lieliski.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti