Kopš vispārējā iebrukuma sākuma Ukrainā strauji pieaudzis studēt gribošo vīriešu skaits vecuma grupā virs 30 gadiem. Tas raisījis jautājumus par legālu, bet negodprātīgu veidu, kā izvairīties no iesaukšanas armijā.
Kara laikā strauji audzis studēt gribētāju skaits
Šobrīd Ukrainā likums liedz mobilizēt pilna laika studentus un, kā ziņo amatpersonas, salīdzinot ar 2021. gadu, ievērojami pieaudzis no jauna studēt sākušo vīriešu skaits vecuma grupā pēc 30 gadiem.
2021. gadā, pirms Krievijas vispārējā iebrukuma Ukrainā, valstī bija ap 40 tūkstošiem studentu, kas bija 25 un vairāk gadus veci. Sākoties pilna apmēra karam, 2022. gadā šo vismaz 25 gadus veco studējošo vīriešu skaits pieauga līdz 106 tūkstošiem.
Arī šogad šis skaitlis jau tuvojas 100 tūkstošiem, norādīja Ukrainas prezidenta pārstāvis Augstākajā radā Fedors Venislavskis.
Viņaprāt, tas liecina, ka ap 60 tūkstošiem vīriešu šo iespēju izmantojuši kā veidu, lai izvairītos no mobilizācijas. Līdz ar to iesniegti likuma grozījumi, kas šādu iespēju turpmāk liegs. Grozījumus atbalsta arī Ukrainas izglītības ministrs Oksens Lisovijs.
Mācīties nekad nav par vēlu, taču iestāšanās augstskolās nevar būt motivēta tikai ar mērķi izvairīties no mobilizācijas, norādīja ministrs.
Izvairīšanās no militārā dienesta Ukrainā ir gana plaši izplatīta problēma. Par to liecina Ukrainas nacionālās drošības padomes lēmums augusta beigās veikt kompleksu pārbaudi par visu kara komisariātu medicīnisko komisiju lēmumiem, kas saistīti ar invaliditātes noteikšanu, kuras dēļ nav iespējama mobilizācija armijā.
Cīņa ar korupciju kara komisariātos
Tāpat plašas pārbaudes uzsākusi arī Valsts policija un citi likumsargi, kas visā Ukrainā veikuši vairāk nekā 200 kratīšanas medicīniskajās komisijās un teritoriālajos militārās komplektēšanas centros.
Pārbaudes veiktas policijas izmeklēšanas ietvaros, aizdomās par liela apmēra korupciju, kurā iesaistītas attiecīgo institūciju amatpersonas. Apmaiņā pret atlīdzību iestāžu pārstāvji palīdzēja iedzīvotājiem nokārtot invaliditāti, kuras dēļ viņi uz laiku tika atzīti par nepiemērotiem dienestam.
Likumsargu redzeslokā nonākusi informācija par vairāk nekā 10 tūkstošiem šādu, iespējams, nepamatotu atzinumu sagatavošanu. Visas šīs lietas šobrīd tiek pārskatītas.
Augusta pirmajā pusē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par lēmumu atlaist visus reģionālo kara komisariātu vadītājus, kā iemeslu minot apsūdzības korupcijā. Tobrīd bija zināms par 112 kriminālprocesiem, kuros cilvēki maksājuši, lai izvairītos no iesaukšanas armijā.
Lai saņemtu izziņas, kas viņus pasludina par dienestam nederīgiem veselības stāvokļa dēļ, nācies maksāt no 2000 līdz 10 000 dolāru (1870–9350 eiro).
Saistībā ar šiem pārkāpumiem aizturēti ļoti daudzi cilvēki, Kijivā – arī kara komisariāta vadītājs Obolonskas un Podoļskas rajonos. Pie šī cilvēka par 3000 līdz 4000 dolāru varēja tikt pie izziņas par nederīgumu armijai.
Daudzi mēģina aizbēgt no valsts
Taču likumsargi atklājuši arī dažādus citus veidus, kādos daļa ukraiņu mēģinājuši izvairīties no iesaukšanas armijā un savas valsts aizstāvēšanas.
Ternopiļā kāds kara komisariāta pārstāvis iesaucamajiem piedāvājis izkļūt no mobilizējamo saraksta caur iestāšanos vietējā mācību iestādē, savukārt Ivanofrankivskā aizturētas divas personas, kas ar kvadricikliem izvedušas cilvēkus no Ukrainas pa Karpatu meža takām.
Arī Aizkarpatu apgabalā vietējie par naudu tirgojuši savas zināšanas, kā kalnu rajonā nelikumīgi šķērsot robežu.
Savukārt Rivnes apgabalā entuziasti izdomājuši, ka armijā iesaucamos var noformēt kā vietējās lauksaimniecības firmas pārstāvjus, kas uz ārzemēm tiek sūtīti risināt ar graudu eksportu saistītus jautājumus.
Tikmēr Ukrainas robežsardze kopš Krievijas vispārējā iebrukuma valstī konstatējusi ap 20 tūkstošiem mēģinājumu nelikumīgi pamest Ukrainu.
Attiecībā uz tiem, kas ar, iespējams, viltotām izziņām pametuši valsti un šobrīd atrodas Polijā vai kur citur, šobrīd notiek pārbaudes, un netiek izslēgta iespēja, ka Ukraina varētu lūgt kaimiņvalstīm pieņemt lēmumu par viņu izdošanu.
Polija šobrīd ir paudusi gatavību izdot tos, kas organizējuši nelikumīgu izbraukšanu no Ukrainas, nevis visus, kas, iespējams, ar nopirktām "atbrīvošanas biļetēm" tikuši ārā no valsts. Šādu cilvēku skaits varētu būt liels.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
