Valtonena amatā stājās šovasar, kas Somijas ārpolitikā bijis ļoti darbīgs laiks: Somijas nesenā iestāšanās NATO, saspringtā drošības situācija uz Somijas–Krievijas robežas un žoga būvniecība.
Par šiem un citiem jautājumiem Somijas ārlietu ministri izvaicāja LTV žurnāliste Paula Koškina.
Paula Koškina: Runājot par Somijas atbalstu Ukrainai, pēdējā laikā dažās valstīs, īpaši ASV, ir mainījies noskaņojums, daļa sabiedrības sākusi paust noraidošu attieksmi pret atbalsta turpināšanu. Kā jūs raksturotu situāciju Somijā, un vai Ukraina var paļauties uz jūsu nepārtrauktu atbalstu?
Elina Valtonena: Ukraina var paļauties uz Somijas atbalstu. Tas ir nelokāms un atspoguļojas arī mūsu valdības programmās. Ja jautājat cilvēkiem uz ielas, somi ļoti, ļoti jūt līdzi ukraiņiem, jo arī mums savulaik ir bijusi cīņa ar padomju varu, krieviem, par laimi, mēs spējām saglabāt savu neatkarību, lai gan mums bija jāatsakās no dažām teritorijām. Bet somi noteikti izjūt Ukrainas tautas sāpes. Un mēs stāvēsim ukraiņu un Ukrainas pusē tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
Šis gads ir bijis vēsturisks arī Somijai, jo kļuvāt par NATO dalībvalsti. Un, kā zinām, viens no Ukrainas galvenajiem mērķiem ir pievienoties aliansei. Vai jūs atbalstāt Ukrainas centienus?
Viļņas samits neapšaubāmi bija vēsturisks brīdis Somijai, jo pirmo reizi mēs varējām piedalīties kā pilntiesīga NATO dalībvalsts. Otrkārt, jo samits spēja uzņemties tik nozīmīgas saistības pret Ukrainu, ne tikai sniedzot palīdzību, izveidojot NATO–Ukrainas padomi vēl ciešākai sadarbībai nākotnē, bet arī lai nodrošinātu, ka Ukrainas nākotne ir NATO, tiklīdz ir izpildīti dalības kritēriji. Un Somija, es esmu to paudusi savam kolēģim Ukrainā, ārlietu ministram Kulebam, ka Somija ir vairāk nekā priecīga palīdzēt Ukrainai šajā procesā, jo mēs tagad esam jaunākā NATO dalībvalsts. Jebkurā gadījumā, mēs varam palīdzēt Ukrainai arī šajā ceļā.
Somijai ir Eiropas Savienībā garākā robeža ar Krieviju. Atsevišķās robežas daļās, kritiskākajos reģionos uzsākta žoga būvniecība. Kā pēdējā gada laika ir mainījusies drošības ainava pierobežas reģionā?
Robežas drošības situācija Somijā ir vairāk vai mazāk tāda pati. Šobrīd ir diezgan mierīgi. Patiešām, esam sākuši būvēt žogu dažās kritiskās robežas daļās. Taču šobrīd mēs nenovērojam nekādas darbības, kas atšķirtos no tā, pie kā esam pieraduši gadu gaitā.
Vai mērķis ir galu galā izveidot žogu gar visu robežu?
Redzēsim. Tā ir gara robeža. Bet galu galā žogs, visticamāk, ir nepieciešams. Bet tas, ko mēs ceram sasniegt nākotnē, ir, ka Krievija pārtrauc savu nelikumīgo iebrukumu Ukrainā, izved savu karaspēku un sāk ievērot starptautiskos likumus un ANO statūtus. Un tikai pēc tam mēs kā Rietumi varētu sākt atjaunot attiecības ar Krieviju.
Vai jums ir kādi plāni, kā padziļināt un stiprināt drošības sadarbību ar Somiju un Baltijas valstīm?
Tagad, kad mēs esam un, cerams, drīz arī Zviedrija būs NATO dalībvalsts, tas pats par sevi ir nozīmīgs ieguldījums drošības un aizsardzības sadarbībā, ko mēs varam darīt kopā kā Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, rūpējoties par drošību ne tikai Baltijas jūras reģionā, bet arī Arktikas zonā, kas ir arī ārkārtīgi svarīga jau tagad, bet īpaši nākotnē. Tātad šajā reģionā mēs noteikti varam paveikt ļoti daudz, bet arī kopā mēs, protams, uzlabojam visas alianses spēku, atturēšanas un aizsardzības spējas.
Es sliecos domāt, ka, lai gan mēs saskaramies ar izaicinājumiem un neviens negribēja karu Eiropā, 2023. un 2022. gadā, vai vispār, bet Rietumu alianse, liberālās vērtības, demokrātija un tiesiskums – mēs esam stiprāki nekā jebkad agrāk. Es ceru uz šo spēku balstīties un sniegt ieguldījumu, ko Somija var dot, lai mūsu vērtības nākotnē kļūtu vēl spēcīgākas.
