Turcija ir viena no nozīmīgākajām NATO valstīm. Tomēr tās prezidents Erdogans mēģina uzturēt labas attiecības arī ar Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu. Paredzams, ka Zelenskis izmantos tikšanos ar Erdoganu, lai runātu par Melnās jūras graudu vienošanos, ko Krievija tagad atsakās pagarināt.
Zelenska un Erdogana sarunās tiks apspriests arī nākamnedēļ Viļņā gaidāmais NATO samits.
Ukrainai vajag vairāk ieroču
Zelenska turneja vērtējama kā sagatavošanās pirms Viļņas samita. Ukraina šajā samitā cer sagaidīt skaidru apliecinājumu, ka tai būs iespēja pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei.
"Es ceru, ka prezidents Zelenskis varēs personīgi apmeklēt Ziemeļatlantijas alianses samitu Viļņā. Es sagaidu, ka visi Ziemeļatlantijas alianses sabiedrotie skaidri atbalstīs Ukrainas centienus iestāties šajā organizācijā. Prezidents var noteikti rēķināties ar Čehijas balsi," sola Čehijas premjers Petrs Fiala.
Ukrainai pašlaik visus savus spēkus nākas veltīt cīņai pret Krievijas agresiju. Lai pastiprinātu pretuzbrukumu un atbrīvotu Krievijas iebrucēju ieņemto teritoriju, Ukrainai nepieciešams vairāk tālās darbības ieroču.
"Bez tālās darbības ieročiem ir grūti veikt ne tikai uzbrukumu, bet ir grūti arī sevi aizstāvēt. Ja jūs aizsargājat savu zemi, bet nevarat sasniegt pienācīgu attālumu, lai iznīcinātu ienaidnieku, tad ienaidniekam ir attāluma pārākums. Tādēļ es teiktu, ka tālās darbības ieroči ir būtiski ne tikai no uzbrukuma, bet arī no aizsardzības viedokļa," atzina Zelenskis.
Piektdien notikušajā NATO valstu pārstāvju sapulcē Briselē alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nāca klajā ar vairākiem konkrētiem soļiem, kā tuvināt Ukrainu dalībai aliansē.
"Pirmkārt, mēs vienosimies par daudzgadu palīdzības sniegšanas programmu, lai nodrošinātu pilnīgu Ukrainas un NATO spēku savietojamību. Otrkārt, mēs uzlabosim savas politiskās saites, izveidojot NATO un Ukrainas padomi, un, treškārt, es sagaidu, ka sabiedroto līderi vēlreiz apstiprinās, ka Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti," teica Stoltenbergs.
Zelenskis vizītes laikā asi kritizē Bulgārijas prezidentu
Ja Čehija aktīvi atbalsta Ukrainas bruņoto cīņu pret Krievijas iebrucējiem, tad Bulgārijā viņam nācās oponēt amatpersonu samiernieciskajai nostājai.
Bulgārijas prezidents Rumens Radevs tikšanās laikā pauda viedokli, ka Krievijas un Ukrainas karam nav militāra risinājuma un jācenšas panākt miers. Viņaprāt, lielāka ieroču piegāde tikai sarežģītu miermīlīga risinājuma meklēšanu.
Zelenskis viņam oponēja, uzdodot retorisku jautājumu par rīcību, ja Bulgāriju piemeklētu kāda traģēdija. "Ja cilvēki ar kopīgām vērtībām nepalīdzētu, ko jūs darītu? Vai jūs teiktu: Putin, lūdzu, sagrābiet Bulgārijas teritoriju?" vaicāja Zelenskis.
Zelenskis kritizēja Radevu par to, ka viņš Maskavas iebrukumu nosauca par "konfliktu", nevis "karu", un norādīja, ka Kremlis īsteno "iznīcināšanas karu pret ukraiņiem, nevis citām valstīm".
Zelenska teiktais Radevu acīmredzami samulsināja un viņš lūdza žurnālistus atstāt telpu. Nevarētu gan teikt, ka šāda Bulgārijas prezidenta nostāja būtu izveidojusies tikai tagad, jo jau pirms diviem gadiem Radevs izraisīja diplomātisko skandālu, paziņojot, ka "Krima pašlaik atrodas Krievijā" un Rietumu noteiktās sankcijas Krievijai nesniedz gaidītos rezultātus. Toreiz, protestējot pret šiem izteikumiem, Ukraina atsauca uz konsultācijām savu vēstnieku Bulgārijā.
Jāpiemin, ka vizītes laikā Bulgārija un Ukraina parakstīja kopīgu deklarāciju par kara plosītās valsts eiroatlantisko integrāciju un arī sadarbības memorandu enerģētikas jomā.
Siltāka tikšanās Čehijā
Pēc Bulgārijas apmeklējuma Zelenskis ceturtdien devās uz Čehiju, un šī vizīte, kuras laikā viņš tikās ar Čehijas prezidentu Petru Pavelu un premjerministru Petru Fialu, gan bija krietni siltāka.
Pavels preses konferencē uzsvēra, ka vienīgais šī konflikta risinājums ir Ukrainas uzvara. Ja virsroku gūs Maskava, tad tiks būtiski satricināti sabiedrības pamati un noliegti visi tās principi.
Prāgā Zelenskis atzina, – Kijiva saprot, ka varētu būt grūti saņemt visu NATO dalībvalstu vienotu atbalstu jautājumā par Ukrainas uzaicināšanu iestāties aliansē. Viņš sacīja, ka nākamnedēļ NATO samitā Viļņā Ukraina gaida nepārprotamu signālu un "dažas konkrētas lietas" attiecībā uz tās uzaicināšanu iestāties NATO. Viņaprāt, samitā ir jāapvieno visi alianses līderi, lai kopīgiem spēkiem izdarītu politisku spiedienu uz Krieviju.
Tāpat piektdien ir kļuvis zināms, ka ASV prezidents Džo Baidens ir apstiprinājis kasešbumbu piegādi Ukrainai. Tā būs daļa no nākamā ieroču sūtījuma Ukrainai, kas kopumā būs vairāk nekā 700 miljonu eiro vērts.
Savukārt ES dalībvalstis ir panākušas politisku vienošanos par 500 miljonu eiro piešķiršanu munīcijas ražošanas veicināšanai bloka valstīs.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un nocietinātās Krievijas okupācijas spēku pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
