Uzbrukumos Kijivā nogalināti trīs cilvēki, bet Mikolajivā - viens.

"Vēl viens masveida uzbrukums mūsu valstij. Ienaidnieka uzbrukumam tika pakļauti seši apgabali," sociālajos medijos paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Krievija apšaudīja galvaspilsētu un Kijivas apgabalu ar raķetēm "H-101", "H-555" un "H-55". Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas un Kijivas apgabala notriekuši aptuveni 20 raķetes, paziņojis Kijivas pilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Popko. Viņš norādīja, ka šis ir trešais raķešu trieciens Kijivai 2024.gadā.

Gaisa trauksme galvaspilsētā ilga gandrīz trīs stundas. Raķetes uz galvaspilsētu lidoja vairākos viļņos no dažādiem virzieniem.

Sākotnējā informācija liecina, ka Kijivas Golosijivas rajonā aizdegās18 stāvu ēka, no kuras tika evakuēti 52 cilvēki, un degvielas uzpildes stacija. Aizdegās arī automašīnas un tika bojāti elektrotīkli. Ziņu aģentūras AFP žurnālists pie degošās daudzstāvu ēkas saskaitīja 13 ātrās palīdzības mašīnas un deviņas ugunsdzēsēju automašīnas. Drupās, domājams, ir miruši cilvēki, sacīja Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko.

Aizdegušās arī automašīnas un bojāti elektrotīkli.

Kijivā ievainoti vismaz 16 cilvēki, paziņoja galvaspilsētas administrācija.

"Šorīt ap plkst.6 pēc Latvijas laika Krievija atkal masveidā uzbruka Ukrainai ar raķetēm. Krievi izšāva 44 raķetes un uzbruka ar 20 lidrobotiem," paziņoja Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs.

"Ienaidnieks veica vairākus triecienus Ukrainas teritorijā, izmantojot dažādus gaisa uzbrukuma līdzekļus - lidrobotus, spārnotās, ballistiskās un vadāmās raķetes (..). Tika iznīcināti 44 gaisa mērķi: 29 raķetes un 15 lidroboti," vietnē "Telegram" paziņoja Zalužnijs.

Kijivā un Kijivas apgabalā darbojās pretgaisa aizsardzība. Sprādzieni bijuši dzirdami arī Harkivā, Drohobičā, Ļvivas apgabalā un Čerkasu apgabalā. Daudz postījumu un ievainoto ir Mikolajivā.

Mikolajivas mērs Oleksandrs Senkevičs paziņojis, ka viens cilvēks miris no smagiem ievainojumiem, ko guva raķešu uzbrukumā. Pilsētā norauti jumti 20 ēkām un bojātas gāzes un ūdens caurules.

Kijivu trešdien apmeklē Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels, kuram uzbrukuma laikā nācās slēpties viesnīcas patvertnē.

Valsts otrajā lielākajā pilsētā Harkivā atskanēja vairāki sprādzieni, bet varasiestādes ziņoja, ka pilsētai ir uzbrukts ar vismaz četrām raķetēm. Pagaidām nav ziņu par postījumiem un cietušajiem.

Dažas stundas pirms uzbrukumiem Ukrainas Gaisa spēki informēja, ka Krievijā debesīs ir pacēlušies vairāki bumbvedēji Tu-95.

Sprādzieni trešdienas rītā atskanēja arī Mikolajivas apgabalā, kur debesīs esot pamanīti Irānas ražotie trieciendroni "Šahed".

Ļoti iespējams, ka trešdienas rīta raķešu uzbrukumos Ukrainai Krievija izmanto savas sabiedrotās – Ziemeļkorejas – piegādātās raķetes.

Otrdienas vakarā notikušajā ANO Drošības padomes sēdē Ņujorkā ASV pārstāvis Roberts Vuds paziņoja, ka līdz šim Krievija uzbrukumiem Ukrainā ir izmantojusi ne mazāk kā deviņas ziemeļkorejiešu raķetes. Vuds arī piebilda, ka Krievija un Ziemeļkoreja ir pārkāpušas ANO Drošības padomes rezolūcijas, kas aizliedz veikt ieroču pirkšanas vai pārdošanas darījumus ar Ziemeļkoreju.

Krievija un Ziemeļkoreja kategoriski noraida, ka Phenjana Maskavai piegādā bruņojumu, taču Ukrainas varasiestādes apgalvo, ka pēc Krievijas uzbrukumiem ir atrastas atlūzas no Ziemeļkorejā ražotas munīcijas. Vispirms tie bija fragmenti no artilērijas lādiņiem, bet vēlāk arī no ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas uz Harkivu.

Borels vizītes laikā Kijivā apsolīja, ka Eiropas Savienība līdz gada beigām Ukrainai varētu nodrošināt vairāk nekā miljonu artilērijas lādiņu.

Kopīgā preses konferencē ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu Borels atzina, ka līdz martam neizdosies piegādāt šādu lādiņu daudzumu, taču apliecināja, ka bloka dalībvalstis ievērojami palielinājušas ražošanas jaudas militārajā jomā.

Eiropas Savienības diplomāts apliecināja arī turpmāku finansiālo palīdzību, par piemēru minot pagājušajā nedēļā apstiprināto 50 miljardu eiro paketi, kā arī norādīja, ka līdz šim Eiropas Savienība Ukrainai jau sniegusi 88 miljardu eiro palīdzību. Borelam šī ir jau ceturtā vizīte Kijivā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.