Par to, ka speciālo uzdevumu brigāde "Azov" ir atjaunojusies un atgriezusies frontē, publiski kļuva zināms augusta sākumā.

Kāda Nacionālās gvardes amatpersona pavēstīja, ka "azovieši" notur frontes robežu Luhanskas apgabalā, nodara pretiniekam dzīvā spēka zaudējumus un iznīcina okupantu tehniku. 23. augustā "azovieši" arī sarīkoja plānotu kaujas operāciju vienā no frontes sektoriem.

"Uzbrukuma laikā ieņemtas četras pretinieka pozīcijas. "Azov" brigāde darbojās izlēmīgi un profesionāli. Kaujās nogalināti 13 ienaidnieka karavīri, 12 ievainoti un vēl divi sagūstīti, kas nodoti tālāk atbilstošām struktūrām gūstekņu apmaiņai," stāstīja brigādes "Azov" komandieris Deniss Prokopenko.

"Operācijas rezultātā mums izdevies uzlabot ukraiņu spēku taktisko situāciju un pavirzīties 400 metrus dziļāk ienaidnieka aizmugurē," viņš piebilda.

Ukrainā neviens nešaubījās, ka brigāde "Azov" atkal būs kaujas laukā. Tas bija tikai laika jautājums. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jūlijā, atgriežoties no vizītes Turcijā, atveda mājās arī ukraiņu varoņus – piecus "Azov" komandierus, leģendāros  "Azovstaļ" rūpnīcas aizstāvjus, kuri pērn pavasarī divus mēnešus bez atbalsta centās noturēties aplenktajā rūpnīcā.

Krievija "azoviešus" vairākus mēnešus turēja gūstā, līdz septembrī piekrita gūstekņu apmaiņai. Tas notika ar Turcijas prezidenta starpniecību. Krievijas puse virsniekus atbrīvoja ar noteikumu, ka "Azov" komandieri līdz pat kara beigām paliks Turcijā, prezidenta Redžepa Erdogana personīgā aizsardzībā.

KONTEKSTS:

"Azov" komandieris Deniss Prokopenko jau jūlija sākumā ziņoja, ka brigādes komandieri, kas kopā ar Ukrainas prezidentu no Turcijas atgriezušies mājās, ir gatavi atkal doties uz fronti.

Pērn krievu okupētajā Mariupolē ļoti smagos apstākļos ilgstoši bija iesprostoti gan "Azov" karavīri, gan arī civiliedzīvotāji. Krievijas tolaik vēl neieņemtajā Mariupoles daļā, rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā, uzturējās aptuveni 1000 civiliedzīvotāju un 600 ievainotu karavīru.